Līdz šā gada 15. jūlijam Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas centra nodaļā reģistrēti 3658 pilsētas iedzīvotāji, kas meklē darbu, no tiem 3470 ir bezdarbnieki, savukārt no viņiem 2141 darbu meklē sešus mēnešus un ilgāk.
Līdz šā gada 15. jūlijam Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas centra nodaļā reģistrēti 3658 pilsētas iedzīvotāji, kas meklē darbu, no tiem 3470 ir bezdarbnieki, savukārt no viņiem 2141 darbu meklē sešus mēnešus un ilgāk. Bezdarba līmenis Jelgavā veido 8,4 procentus. Rajona dati ir nedaudz bēdīgāki. Darba meklētāji – 1665, no tiem 1581 ir bezdarbnieks, ilgstošie bezdarbnieki – 801. Bezdarba līmenis rajonā sasniedz 11,2 procentus. «Zemgales reģionam tas ir ļoti liels rādītājs. Darba vakances regulāri mainās. Vislielākais pieprasījums ir pēc šuvējām. Tām tiek izvirzītas ļoti augstas prasības un atalgojums nav liels. Arī kaimiņvalstī Lietuvā šajā ziņā ir tāpat – darbojas vairāku valstu kopuzņēmumi, šūšanas cehi. Ārzemnieki izmanto faktu, ka Baltijas valstīs ir samērā lēts darbaspēks,» «Ziņām» teica Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas centra vadītāja Anastasija Lipšāne.
Bezdarbnieku pabalstu lietas tagad pilnībā ir sociālās apdrošināšanas pārvaldes ziņā. Likumā ir noteikts, ka pabalsts atkarīgs no darba stāža un pēdējo sešu mēnešu vidējās darba algas. Ja darba stāžs ir līdz pieciem gadiem, cilvēkam pienākas 50 procentu no sešu mēnešu vidējās darba algas, bet, ja stāžs ir virs 25 gadiem, – 65 procenti no sešu mēnešu vidējās darba algas. Pabalsta lielums ir atkarīgs arī no saņemšanas laika. Pirmos trīs mēnešus bezdarbnieks saņem pilnu pabalstu, nākamos trīs – 80 procentu no pabalsta, pēdējos trīs mēnešus – 60 procentu. Pastāv arī iedzīvotāju kategorija, kam pēdējā pusgada laikā nav bijušas algas, – māmiņas, kurām mazulis sasniedzis pusotra gada vecumu, puiši, kas pārnākuši no obligātā valsts dienesta, cilvēki, kas saņēmuši invaliditātes pensiju un kam tagad invaliditāte ir beigusies, un tie, kas atbrīvoti no soda izciešanas iestādēm, – viņiem visiem tiek noteikts pabalsts 70 procentu apmērā no minimālās mēnešalgas. Latos tas varētu būt 26,6.
Pirmo gadu Skolotāju ielas 3. nama trešajā stāvā darbojas Nodarbinātības valsts dienesta klubs, ko vada Valentīna Osipova. Tajā bezdarbniekiem tiek piedāvāts daļēji izglītojošs kurss apmēram divu nedēļu garumā. «Kad cilvēks paliek bez darba, viņš kādu laiku cīnās ar stresu. Ar šo kursu palīdzību mēs cenšamies viņam palīdzēt. Pirmais, ar ko iepazīstinām, ir likumi par nodarbinātību un darba likumi. Par šiem tematiem lekcijas lasa Zemgales reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms. Tiek lasītas dažādas lekcijas par uzņēmējdarbību, ir psihologu – sertificētu speciālistu – pakalpojumi. Lielu interesi izraisījuši datorkursi. Jauni cilvēki kursos var izmantot testēšanu piemērotākās profesijas izvēlei. Ir arī izglītojošais kurss: kā pareizi meklēt darbu, kā tikties ar darba devēju, kā ar viņu sarunāties. Šeit māca arī personīgo lietvedību: pareizi uzrakstīt iesniegumu, autobiogrāfiju, CV. Klubā var iestāties visi, kam piešķirts bezdarbnieka statuss. Arī patlaban organizējam 15 cilvēku grupu, kas no 4. augusta vēlētos klausīties piedāvāto lekciju bezmaksas ciklu,» stāsta A. Lipšāne.
Daļējas grūtības atkļūt līdz Jelgavai varētu būt lauku ļaudīm. Ar pagastiem ir panākta vienošanās, ka šādas izbraukumu lekcijas, izņemot datorkursi, varētu notikt pagastos. Augusta beigās un septembra sākumā šāds izbraukums plānots uz Glūdas pagastu.
