Šodien Ozolnieku Domes sēdes darba kārtībā ašai izlemšanai kā pirmais iekļauts punkts par pērn tikpat steidzīgi pieņemtajiem noteikumiem, ar kuriem Ozolnieku novada Dome vēlējās ielīst privātīpašumā un diriģēt, ko katrs ozolnieks drīkstēs un nedrīkstēs darīt savā lodžijā. Runa ir par centieniem aizliegt vilkt dūmu pašam savā īpašumā. Kontrolēt šo normu, kas gan attaisnota ar cēliem mērķiem sargāt savu iedzīvotāju veselību, domnieki būtu likuši vietējiem policistiem, nostādot viņus diezgan neērtā situācijā. No vienas puses, privātīpašumu sargā likumi, bet, no otras, tiešā un pārnestā nozīmē – ar fotoaparātiem un pārkāpuma protokoliem iejaukties šajā neapstrīdamajā normā liktu vietējo deputātu pieņemti noteikumi. Par laimi, saprāts valda pašvaldību darbu uzraugošajā ministrijā un Satversmes tiesā, kas abas Ozolnieku prettiesiskajai cīņai ar liekulīgo veselības vairogu priekšā parādījušas attiecīgu vietu. Turklāt tiesa netieši norādījusi, ka lemtu varbūt citādi, ja vien Ozolnieku juristi būtu sagatavojuši gudrāku dokumentu.Tomēr runa nav tikai par Domes vēlmju un lēmumu aprobežotību. Izdabājot (pietuvinātāku un tālāku) indivīdu vēlmēm, Ozolnieki dažkārt piemirst par sabiedrības kopējām interesēm. Tā nozares ministrija nupat ar švunku sarkanu svītru pārstrīpojusi Ozolnieku teritorijas plānojumu, jo tajā skaidri redzams – iedzīvotāju viedoklis nepietiekami ņemts vērā, toties pret atsevišķiem personāžiem, piemēram, tiem, kas grib apbūvēt upes krastus, pašvaldība ir makten vēlīga. Man negribētos visus šos Ozolnieku Domes darba brāķus norakstīt tikai uz speciālistu (ne)kompetenci. Nozares ministrs arvien skaļāk runā, ka pašvaldības, jo sevišķi zem zaļā oligarha partijas zīmoga paliktās, apzināti pieņem prettiesiskus lēmumus. Diemžēl Ozolnieki šonedēļ nevar skaidrot daudzos pārmetumus par tiesisko nihilismu, jo pašvaldības preses pārstāve, dodoties atvaļinājumā, paziņojusi, ka uz visiem mediju jautājumiem atbildes tiks gatavotas pēc viņas atpūtas. Arī tas par kaut ko liecina.
