Līdzīgi kā Jelgavas novadā arī Ozolniekos iedzīvotāji zvanot un sūdzoties, ja «simtlatniekus» pamana pārāk ilgi smēķējam vai lēni slaukām ielas, tomēr daudzi pašvaldībai strādniekus arī paliela par labu darbu.
Pērn Ozolnieku novadā strādāja 108 tā sauktie stipendiāti. Kā ziņo Ozolnieku pašvaldības pārstāve Evita Kairiša, pašreiz novadā nodarbināti 24 bezdarbnieki, taču plānots, ka šogad atšķirībā no Jelgavas un Jelgavas novada, kur nodarbināt var pat piecreiz mazāk bez darba palikušo, Ozolniekos «simtlatnieku» skaits varētu būt līdzvērtīgs kā pagājušajā gadā, tikai darba termiņš par pāris mēnešiem īsāks – katrs drīkst strādāt četrus mēnešus. Patlaban Salgales pagastā strādā septiņi «stipendiāti», Ozolnieku pagastā seši, bet Cenu – 11. Viņiem uzticēti mazkvalificēti darbi, piemēram, teritoriju labiekārtošana, darbs sociālajā aprūpē, sabiedrisko ēku remontdarbi, ceļu apkopšana, malkas gatavošana ziemai u.c. «Ozolnieku novadā «stipendiātu» projektā pārsvarā strādā pirmspensijas cilvēki, starp tiem ir tādi, kuri aktīvi meklē darbu, sūta savus CV un cenšas mainīt situāciju. Diemžēl darba piedāvājums ir neliels un pēc ilgstošiem mēģinājumiem cilvēki pārstāj ticēt, ka atradīs patstāvīgu darbu. Iemesli ir dažādi: izglītības, pieredzes trūkums, problēmas nokļūt uz darbavietu,» skaidro praktizēšanas vietu koordinators Ozolnieku novadā Guntis Žeivots.Darbu Ozolniekos pietiek, jo teritorija ir liela un regulāri tiek pļauta zāle, kā arī jāvāc nomestie atkritumi. «Jārēķinās, ka, strādājot ar «stipendiātiem», mēdz gadīties arī situācijas, kad līgumi ar bezdarbniekiem tiek lauzti. Kādam strādāt vairs neatļauj veselība, cits atrod apmaksātu pamatdarbu, bet cits vienkārši vairs nenāk. Kā jebkurā darbā, svarīga ir disciplīna, tomēr jāatzīst, ka mēdz būt arī tādi, kurus pie atbildības nav iespējams «pieradināt»,» saka G.Žeivots.«Ziņu» vakar sastaptais «simtlatnieks», kas Rīgas ielā darbu veica kopā ar sētnieci, kategoriski atteicās runāt ar presi un pat izturējās naidīgi. «Man nav laika – jāstrādā,» noteica vīrietis. Darbu esot ļoti daudz, un tie ir neatliekami, viņš vien uzbļāva, bet pēc brīža bija vērojams, kā abi laiski kaut kur aizdodas. Cits strādnieks Agris Stūrmanis atklāja, ka projektā piedalās otro gadu. Viņam patīkot uzkopt laukumu pie Ozolnieku dīķa, un stipendija nodrošina vismaz kādus ienākumus, jo bijušajam autobusa šoferim ar 2. grupas invaliditāti darbu nav viegli atrast.
