Jelgavas elektriskajos tīklos elektroenerģijas zudumi sasniedz 16 procentu.
Jelgavas elektriskajos tīklos elektroenerģijas zudumi sasniedz 16 procentu. Apmēram divas trešdaļas no tiem veido tā saucamie komerczudumi, kuru galvenā daļa ir nozagtā elektroenerģija. Šī situācija ir iepriekšējā laika morāles augļi, kad no kopējās valsts kabatas paņemtais netika uzskatīts par zagtu. Taču būtībā, kā atzīst Jelgavas tīklu rajona vadītājs Aigars Grīnofs, tā ir cilvēku un citu patērētāju apzagšana. Šāda rīcība aizkavē tīklu uzturēšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ietekmē kvalitāti un galu galā var izraisīt tarifu celšanos.
Šodien ierasts deklarēt, ka pie visa vainojami iedzīvotāju trūcīgie dzīves apstākļi. Tam var piekrist tikai daļēji. Kaut arī savlaicīga nenorēķināšanās par patērēto ir otra galvenā enerģijas komerczudumu daļa, pieredze liecina, ka gados vecākie un nabadzīgākie patērētāji biežāk apzinās savas iespējas un elektroenerģiju lieto atbilstoši rocībai, lai cītīgi varētu norēķināties par patērēto. To savukārt nevar teikt par daudziem citiem, kam naudas pietiek visam kam, tikai ne samaksai par patērēto elektroenerģiju. Tiek meklēti visdažādākie veidi, kā apiet uzskaiti un elektrību nozagt. Pietiekami daudz ir arī negodīgo klientu, kas it kā pieder pie regulārajiem un godīgajiem maksātājiem, bet tajā pašā laikā samaksa ne tuvu neatbilst patiesajam patēriņam.
Diemžēl enerģijas zagšanu par zagšanu uzskata tikai nosacīti un līdz ar to arī atbildība, ar ko jārēķinās, ir nosacīta. Negodīgajam klientam lielākoties elektroenerģiju atvieno un uzraksta attiecīgu aktu. Kad vainīgie norēķinājušies par patērēto, strāvas padeves atjaunošana viņiem maksā vēl līdz 15 latiem. Nenorēķināšanās gadījumā prasība tiek iesniegta tiesā, un seko ilgstošs tiesas gaidīšanas process. Patērētāji tikmēr nereti atrod iespēju turpināt elektrības zagšanu.
Inspektoram, lai fiksētu nesankcionētu pieslēgšanos, gandrīz vai intuitīvi jājūt, kur un kad pārkāpums varētu notikt, jo katram izstāvēt klāt nav trīs pilsētas un tikpat daudz rajona energouzraudzības inspektoru spēkos.
Šobrīd enerģētiķi nopietni strādā, lai komerczudumus samazinātu. Viens no veidiem ir kontroluzskaites iekārtu uzstādīšana. Pēdējos divos gados Jelgavā tās uzliktas 20 vietās un aptver apmēram 4000 klientu (Jelgavā un rajonā kopā ir 44000 klientu, no tiem apmēram 70 procentu – pilsētā un pagastu ciematos). Lai iegūtu informāciju par lielākajiem zudumu avotiem, uzņēmumam jātērē papildu līdzekļi (vienas kontroluzskaites iekārtas uzstādīšana izmaksā 100 līdz 200 latu).
Zudumi tiek analizēti un izstrādāti to novēršanas pasākumi. Atsevišķās vietās zudumi sasniedz pat pusi no tīklos padotās enerģijas. Kādu rajonu atsevišķi izdalīt ir grūti, jo savas problēmas ir gan pilsētas vecajā daļā un avārijas mājās, gan daudzdzīvokļu namos, jo sevišķi mājās, kuras būvētas līdz sešdesmito gadu vidum un kurās uzskaites iekārtas izvietotas dzīvokļos.
Enerģētiķi atzīst, ka kontroluzskaites iekārtu uzstādīšana ir attaisnojusies. Tā Bebru ceļa mikrorajonā, kur tika ierīkota viena no pirmajām iekārtām, dzīvojamajās mājās tika pārbūvētas un sakārtotas uzskaites ķēdes (pārvietotas ārpus mājas), kas ir būtisks profilakses pasākums.
Šogad ir sākusies sadarbība ar Nekustamā īpašuma pārvaldi. Izprotot namu apsaimniekotāju finansiālās problēmas, Jelgavas tīklu rajons kontroluzskaites sakārtošanā iegulda arī savus līdzekļus. Kopējiem spēkiem, kā arī piesaistot uzņēmējus, pārbūvētas 157 uzskaites 23 mājās. No tām četri nami ir daudzdzīvokļu. Rezultāti liecina, ka mājās, kur uzskaites pārbūvētas, elektroenerģijas patēriņš ļoti nepalielinās, toties ievērojami samazinās komerczudumi jeb zagšana. Praktiski neiespējama ir arī pieslēgšanās pirmuzskaites iekārtām.
Elektrotīklu rekonstrukcija notiek reizē ar citu komunikāciju pilnveidošanu. Pašlaik līdz ar Satiksmes ielas rekonstrukciju energouzņēmums veic savas sistēmas uzlabošanu – elektrības gaisvadus nomaina ar pazemes kabeļiem, novieto uzskaites iekārtas ārpus dzīvokļiem. Domājot par nākotni, tiek ņemtas vērā arī klientu intereses par jaudas palielināšanu.
