«Zemgales Ziņu» izsludinātajā konkursā, kurā lūdzām atsaukties līgotājus, kas lepojas un dižojas ar jaukām saimniecēm, pieteiktas sešas dalībnieces. Piedāvājam iedvesmoties Jāņamāšu stāstos par saulgriežu svētku svinēšanu. Lasiet un vērtējiet, kā arī balsojiet par to, kura no dalībniecēm jums simpatizē un kura būtu pelnījusi saņemt sirsnīgākās Jāņamātes titulu. Izgrieziet no avīzes, jūsuprāt, sirsnīgākās Jāņamātes fotogrāfiju un līdz 21. jūnijam (ieskaitot) nogādājiet to «Zemgales Ziņu» redakcijā Raiņa ielā 29 Jelgavā. Ja laikraksts nav pieejams tirdzniecības vietās, to var iegādāties arī redakcijā. Konkursa uzvarētāju paziņosim un dalībnieces apbalvosim sestdien, 23. jūnijā, pulksten 12 pilsētas Zāļu tirgus pasākumā pie Jelgavas kultūras nama.
Ināra Klovāne ir uzņēmēja un divu «Jelgavas gaļas nams» veikalu saimniece. Ģimenes sirsnības un viesmīlības dēļ viņu nams ir draugu un radu iecienīts, kur ar bagātīgām svētku tradīcijām tiek svinēti arī vasaras saulgrieži. Saimnieces lielākā rūpe ir gādāt par maltīti – sieru, plātsmaizēm, pīrāgiem, salātiņiem. Nama pagalmā īpaša vieta ir ugunskuram. Uguns tiek uzskatīts par dzīvības, siltuma un gaismas simbolu. Liesmas līgonakts ugunskurā te sprakšķ visu nakti, tā vieglāk sagaidīt rītu – siltumā un gaismā. Ilze Norvaiša, tieši papardes ziedu meklējot, tikusi pie savas vecākās atvases, tādēļ dēlam ticis Jāņa vārds. Līgosvētkus Ilzes ģimene ik gadu brauc svinēt pie tantes uz Latgali, kur esot visstiprākās latviešu tradīcijas un skaistākie Jāņi. «Kādreiz sieru nesēju, bet tagad, kopš man ir savs Jānis, katru gadu to gatavoju pati. Tāpat pinu dēlam ozollapu kroni,» stāsta Jāņamāte. Jāņu dziesmas saimniece pati zinot un bērniem māca.Jelgavniece Gunta Eltermane ir trīs brašu dēlu – Jāņa, Jura un Mārtiņa – mamma. Līgo rītā Guntas mājā rit lielie gatavošanās darbi svētkiem – meitas vij vainagus, pušķo pirti, vīri gādā par alu un svaigām slotiņām. Pirtī iešana ir neiztrūkstoša Eltermaņu saimes tradīcija. Šogad Guntai būs mazāk laika svētkiem, jo tieši 23. jūnijā viņai plānots koncerts ar savu deju kopu.Ar daudzveidīgām Jāņu tradīcijām gada īsākā nakts tiek pavadīta Lailas Ābolas mājās. Jaunākajam no trim ģimenes atvasēm ticis arī pats goda vārds – Jānis. «Mēs varam lepoties ar lielāko ugunskuru mūsu ielā. Kuram to ārpus sētas un lielu, lielu. Ugunskurs ir tik liels, ka tam pāri varam pārlēkt vien uz rīta pusi,» stāsta Laila. Uz rīta pusi meitas rasā muti mazgā, lai jaunība nezustu.Glūdas pagasta Egloņu māju saimniecēm Inesei Irbei un Andrai Pootai šīs ir mājas, kur mammai un meitai saimnieces gods nav jādala, jo saimnieko viņas abas. Manā pārziņā ir pīrāgu cepšana, bet Andras – siera siešana un Jānīša kliņģera cepšana,» stāsta Inese. Egloņos ik līgovakaru daudz tiek dziedāts. 23. jūnijā te sabrauc ļoti daudz cilvēku un visi dejo, dzied, lec pāri ugunskuram, iet rotaļās un sagaida saullēktu. Egloņos ir vēl kāda jauka tradīcija – papardes zieda meklēšana. Iestājoties tumsai, Andra ap māju paslēpj svecītes (papardes ziediņus) un bērni tās iet meklēt.
