24. maijā labklājības ministrs Vladimirs Makarovs piedalījās Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdē, kur tikās ar visu rajonu nodaļu pensionāru vadītājiem un iepazīstināja ar izmaiņām tuvākajos gados, ko varētu sagaidīt likumā «Par valsts pensijām».
24. maijā labklājības ministrs Vladimirs Makarovs piedalījās Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdē, kur tikās ar visu rajonu nodaļu pensionāru vadītājiem un iepazīstināja ar izmaiņām tuvākajos gados, ko varētu sagaidīt likumā «Par valsts pensijām», ziņo Labklājības ministrijas preses dienests.
V. Makarovs atzina, ka likums «Par valsts pensijām» vēl nav pilnīgs un tāds nebūs līdz brīdim, kamēr valstī nebūs sakārtota darba samaksas sistēma un oficiāli netiks reģistrēti visi uzņēmumi. Tikmēr arī pensiju pieaugums nebūs tāds, kas apmierinātu pensionārus un par kādu priecātos labklājības ministrs. Viņš arī atzina, ka neba vieglu sirdi parakstījis pensiju indeksāciju 1. maijā ar tikai 0,35 procentu pieaugumu.
Visvairāk pensionāru pārstāvjus interesēja pensiju izmaiņas, kādas varētu sagaidīt tuvākajos gados.
V. Makarovs atzina, ka no 2000. gada 1. jūlija Saeima un valdība būs spiesta piekrist, ka pensiju piešķiršana no jauna tiem, kas ir nostrādājuši trīs gadus, tiek pārtraukta. Tas neattiecas uz tiem pensionāriem, kas strādā patlaban un saņem pensiju.
– Ļausim strādājošajiem pensionāriem nostrādāt to laiku, ko liktenis viņiem lēmis, un cik viņi spēs, – sacīja ministrs un turpināja: – Esmu pārliecināts, ka pensija nav piemaksa pie darba algas. Ir jārēķinās, ka cilvēki, kuri pieprasīja pensiju no 2000. gada 1. jūlija, pensiju saņems tikai tad, ja viņi nestrādās. Valsts vairs nevar atļauties maksāt mazas algas skolotājiem, medicīnas un sociālajiem darbiniekiem, rēķinoties ar to, ka viņi taču saņems arī pensiju.
V. Makarovs neslēpa, ka būs jālemj arī par pensijas vecuma paaugstināšanu – vispirms vīriešiem. Nākotnē bez šāda lēmuma nevarēs iztikt, jo Latvijā patlaban ir ap 640 tūkstošu pensionāru un ap 940 tūkstošu strādājošo par viņiem maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas.
2000. gadā ir jāstājas spēkā likuma «Par valsts pensijām» normai, kas nosaka, ka pensiju indeksācija notiks atbilstoši cenu kāpuma un arī darba algu indeksiem. Cerams, ka darba alga tuvākajos gados palielinās straujāk nekā cenas.
Lai izmaksātu pensijas, pabalstus darba meklētājiem un slimības naudu, ik mēnesi no sociālā budžeta ir nepieciešams apmēram 41 miljons latu, bet lielākie mēneša ieņēmumi sociālajā budžetā, kā sacīja valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, ir 37 miljoni latu. Tātad problēma ir aptuveni trīs miljonu latu deficīts.
Sastādot valsts budžeta projektu 2000. gadam, Labklājības ministrija ierosināja valdībai no valsts budžeta piešķirt trīs miljonus latu pašvaldībām kā mērķdotāciju ģimeņu ar bērniem materiālā stāvokļa uzlabošanai. Vai šis priekšlikums tiks atbalstīts, to rādīs 2000. gada valsts budžeta pieņemšana valdībā un Saeimā.
