Jelgavas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Zemgales EKO» aicinājums vasarā īpaši aktīvi pievērsties atkritumu šķirošanai gūst atsaucību – vairāk nekā pusotrs tūkstotis jelgavnieku padodas kārdinājumam tikt pie dāvanu kartes, otrreizējai pārstrādei nododot atkritumus. Virknē pagalmu izvietotie atšķirīgu krāsu konteineri gružu šķirošanai un trīs laukumi, kuros pieņem dalītus atkritumus, dod rezultātu – Zemgales iedzīvotāji un jo īpaši jelgavnieki ir aktīvākie šķirotāji valstī.
Sākot ar jūniju, SIA «Zemgales EKO» organizē atkritumu šķirošanas kampaņu «Šķirosim kopā Jelgavā». Tās laikā iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi šķirot PET pudeles, nodot makulatūru un nolietotās elektropreces. Vislielākā atkritumu šķirošanas aktivitāte dažādos projektos vērojama tieši vasarā, bet Jelgavas iedzīvotāji jau pavasarī interesējas par gaidāmajiem pasākumiem, kas motivētu pievērsties šķirošanai, stāsta «Zemgales EKO» valdes locekle Zane Ķince. Kampaņas skolās un ekskursijas poligonāTiek rīkotas arī dažādas akcijas, lai pamudinātu iedzīvotājus, it īpaši skolēnus, šķirot atkritumus un nodot tos pārstrādei. Patlaban norisinās akcija «Šķirosim kopā Jelgavā!», kuras laikā iespējams nododot PET pudeles, makulatūru, nolietotās elektropreces un piedalīties loterijā. Katru mēnesi līdz 31. augustam tiks izlozēti trīs dalībnieki, kas laimēs veikala «Kanclers Plus» dāvanu karti 30 latu vērtībā. Līdzīgas akcijas tiek rīkotas ik gadu, un cilvēki labprāt iesaistās. Pagājušajā gadā tajā bija apmēram 1600 dalībnieku. Lai cilvēkus izglītotu par atkritumu šķirošanas procesu, tiek rīkotas arī bezmaksas ekskursijas uz šķirošanas poligonu. Parasti tādu iespēju izmanto skolēni un LLU studenti. «Kopumā atkritumu šķirošanas sistēma ir saprotama, izdevīga, un cilvēki ir ieinteresēti nekaitēt dabai, tādēļ labprāt iesaistās dažādās tāda veida aktivitātēs. Mums bieži zvana māju vecākie vai apsaimniekotāji ar lūgumu piegādāt īpašos konteinerus,» stāsta Z.Ķince. Privātmājās lielos konteinerus gan parasti neliek – tad vai nu izvēlas mazākus, vai arī sašķirotos gružus paši ved uz laukumiem Ganību ielā 84, Paula Lejiņā ielā 6 vai Salnas ielā 20. «Daudz sadarbojamies ar skolām – organizējam kampaņas un dažādus projektus. Arī daļa lielveikalu ķēžu pasūta konteinerus pie mums, bet citiem ir sava šķirošanas sistēma,» saka Z.Ķince.Laukos ar šķirošanu grūtāk«Latvijas Zaļā punkta» pētījums par atkritumu šķirošanu parāda, ka visaktīvākie iedzīvotāji, kas piedalās dažādu materiālu otrreizējā pārstrādē, ir tieši Zemgalē dzīvojošie – 49 procenti iedzīvotāju šķiro atkritumus. Visvairāk no ierastajiem sadzīves atkritumiem tiek atdalīti stikla un plastmasas iepakojumi, izlietotās baterijas un papīrs. Kā galveno motivāciju šķirot atkritumus iedzīvotāji min dabas saudzēšanu. Kā norāda «Latvijas Zaļā punkta» Mārketinga un komunikācijas vadītāja Jana Duhovska, salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem patlaban atkritumu šķirošanas intensitāte uzlabojusies. «Rīgas un Kurzemes iedzīvotāji šķiro mazāk, bet Zemgalē dzīvo visaktīvākie šķirotāji, sevišķi Jelgavā. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki nepiedalās šajā procesā, ir konteineru trūkums, bet Jelgavā to ir tiešām daudz,» stāsta J.Duhovska, atzīmējot, ka grūtības sagādā atkritumu šķirošanas nodrošināšana laukos. Pie katras lauku sētas nevar pielikt konteineru, viss atkarīgs no iedzīvotāju sirdsapziņas – iegādāties īpašas šķirošanas somas vai vest atkritumus uz tuvāko šķirošanas konteineru vai ne. «Protams, arī laukos šķiro atkritumus, bet tas vairāk ir mājsaimniecības līmenī,» atklāj «Latvijas Zaļā punkta» pārstāve, uzsverot, ka atkritumu šķirošana ir finansiāli izdevīga – konteineri tik ātri nepiepildīsies un nebūs tik bieži jāizved, līdz ar to arī retāk jāmaksā par tādiem pakalpojumiem.Logu stikls ar pudelēm nesadzīvo Jelgavas šķirošanas līnija Ganību ielā 84 darbojas no 2008. gada. Šķirošanas iekārtas iegādātas un laukums izveidots, pateicoties ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajam projektam «Zemgales reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana Latvijā». Šajā līnijā nonāk visi iedzīvotāju sašķirotie atkritumi no Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novadiem. Rūpīgi izrevidēti vēlreiz, tie tiek sagatavoti tālākai pārstrādei – šie atkritumi nonāk dažādās rūpnīcās gan Latvijā, gan ārvalstīs, piemēram, Somijā, arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Gada laikā pārstrādei tiek sagatavots simtiem tonnu šķiroto atkritumu. Pērn otrreizējai pārstrādei nodotas 992, bet 2010. gadā – pat 1035 tonnas. «Zemgales EKO» gan norāda, ka šie cipari tikai aptuveni ilustrē iedzīvotāju aktivitāti, jo tos galvenokārt ietekmē lielveikalu tīklu nodotais iepakojuma materiāls. Pietiek, ja viens lielveikals pārtrauc sadarbību ar «Zemgales EKO», un rādītāji mainās.Šķiroto atkritumu nodošana šķirošanas līnijā ir bezmaksas pakalpojums. «Sadarbojamies ar jebkuru uzņēmumu, kurš ir gatavs šķirot atkritumus. Daudzi sapratuši, ka šķirojot var samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu,» saka «Zemgales EKO» valdes locekle Z.Ķince. Pašreiz Jelgavā galvenais sašķirotā iepakojuma piegādātājs ir veikalu tīkls «Maxima», kas jau kādu laiku izmanto šo bezmaksas iespēju.Nodot šķirotos atkritumus aicināti ne tikai uzņēmumi, bet arī privātpersonas, kas bez maksas var atbrīvoties, piemēram, no vecās elektrotehnikas, PET un stikla pudelēm, riepām, būvgružiem, vecajām mēbelēm, dārza atkritumiem. «Bieži cilvēki nesaprot, ka atkritumi, piemēram, stikls, ir dažāda veida, un visu met kopā. Bet logu stikls ir jāatdala no pudeļu stikla. Tāpat ir arī ar citiem atkritumiem,» «Ziņām» stāsta Jelgavas šķirošanas līnijas svaru operatore Sanita Skripe. «Pašvaldības iniciatīvu izveidot Jelgavā šķirošanas līniju vērtēju ļoti pozitīvi gan vides saglabāšanas, gan izglītojošā jomā. Tā ir pamats, uz kuras balstās atkritumu šķirošanas sistēmas attīstība. Tā sniedz iedzīvotājiem iespēju pārliecināties par atkritumu šķirošanas lietderību,» uzskata Z.Ķince.
