Vasarā televīzijā raidījumu atkārtojumu laiks. Emociju «second hands» tērpos, ēdienos un filmās. Kam pūlēties uzražot jaunas, ja var piespiest maģisko podziņu «replay» un mierīgi doties atvaļinājumā. Svarīgi vien skatītājiem sagādāt krāsaini kliedzošu reklāmu, cik superīgi būs aizmirsties jau redzētos kadros. Tomēr lietots tējas maisiņš, lai cik garšas tas nebūtu saglabājis, ir un paliek lietots.Taču cilvēki nesteidzas anulēt atkārtojuma podziņas. Piedzīvotas lietas ir vismaz kā drošības salas biedējoši nezināmā okeānā. Var tverties pie reiz baudīta prieka, kas cēlis spārnos, nebēdājot, ka lidojums vairs nesanāk tik augstu. Veldzēties pazīstamos smeldzes akačos, esot pārliecinātam, ka tie neieraus līdz kaklam dvēseles melnumā, bet ļaus mierīgi uzelpot «esmu to redzējis» krastā. Dzert pašķaidītas spriedzes kausu. Droši paredzēt, kas notiks aiz attiecīgā pagrieziena un čukstus izteiktā teikuma. Zināt un nenovēršami pazaudēt pārsteigumu …Tomēr dzīve, lai arī riņķo pa spirāles šķietami līdzīgiem lokiem, neatkārtojas. Jasmīnu krūmam nebūs tikpat ziedu kā pērn, un lapas rudenī nenokrāsosies līdzīgos toņos. Bieži mēs to vienkārši neieraugām, jo neesam tendēti saskatīt detaļas un piedzīvot tās. Tā vietā vienaldzīgi braucam pa virsu, mierinot sevi, ka zem šīs saules jau nav nekā jauna. Taču tavā dzīvē noteikti IR. Skaties! Vismaz nenotrulināsies.Taču trulums ir mūsdienu vizītkarte, no kuras nepavisam nav viegli izvairīties. Spiežot uz zināšanām, pierādītām formulām un vienīgajām pareizajām taciņām, paši esam izauguši un radījuši paaudzi, kas vairs nesaprot, ko nozīmē just līdzi. Mierīgi noraugāmies, kā bezizejas nomāktais visu priekšā padara sev galu un bars puišeļu dzenā noplukušu sētas runci. Neceļamies kājās, lai iestātos par vientuļu vecmāmiņu, kurai samaksāt slimnīcas rēķinu nozīmē nedēļu palikt neēdušai. Neejam demonstrācijās kopā ar pedagogiem, mediķiem un policistiem. Nemaz nezinām, ka mums šie cilvēki dzīvo kaimiņos, skrienot to pašu smago dzīves skrējienu un mēģinot pārvarēt brīžam nepārvaramus šķēršļus.Tāpēc – lai dzīvo māka just! Lai nervu gali tīri un nenotrulināti uztvert emociju pirmradņus, nevis ceturtos, piektos un sestos nolējumus! Tā iespējams iegūt vairāk krāsu, pārsteigumu un piedzīvojumu, kas šo problēmu un bēdu pilno bedri, kā mēdzam saukt dzīvi, padarīs daudz baudāmāku.
