Daudzi kristieši saulgriežu laiku izmanto, lai pilnveidotu sevi, koptu attiecības ar citiem, interesanti atpūstos un pagodinātu Dievu.
«Mēs negribam neko radikāli mainīt. Vien parādīt, ka Jāņus iespējams svinēt arī citādi – pilnveidojot sevi, iepazīstoties ar cilvēkiem un labi pavadot laiku,» aicinot uz «Citiem studentu Jāņiem», teic Latvijas Kristīgās studentu brālības Jelgavas grupas vadītāja Amanda Zeltiņa. Lekcijas, sports un izklaidesSaulgriežu laika nometnē, kas Turaidas pusē tiek atklāta jau šovakar, patiesi neskanēs līgodziesmas, nelīs alus un nečabēs krūmi papardes zieda meklējumos. Tā vietā dalībnieki uzklausīs kriminoloģijas un starpkultūru attiecību ekspertu no Amerikas Savienotajām Valstīm Bilu Moldinu, kurš ilgus gadus dienējis ASV armijā un veiksmīgi darbojas biznesā. Viņš klātesošajiem liks strādāt grupās un domāt, kā pareizi plānot laiku, veidot attiecības ar pretējo dzimumu un vecākiem, tikt galā ar traucējošiem ieradumiem un izprast dzīves jēgu. Paredzētas arī izklaidējošas darbnīcas. «Jāņabērni» sportos, dejos, apgūs improvizācijas teātra pamatus, ceps pīrāgus, izzinās ārstniecības augu noslēpumus, dosies gada īsākās nakts pārgājienā, aizrautīgi spēlēs galda spēles un citādi izklaidēsies.«Kristiešu Jāņi man vienmēr šķituši ļoti interesanti. Katrā ziņā garlaicīgi vēl nekad nav bijis. Var redzēt, kā Dievs darbojas. Kamēr visa Latvija lieto alkoholu un pavada laiku ne visai vērtīgi, mēs šīs brīvdienas izmantojam atbildīgi citiem mērķiem. Bez dzeršanas un maģijas. Studentu Jāņi būs vairāk izglītojošs, intelektuāls notikums,» stāsta brālības biedrs Uldis Iljins, kuram piedalīties nometnē šķitis svarīgāk par savu Jelgavas Valsts ģimnāzijas izlaidumu, kas arī tiek svinēts šovakar.Nepareiza motivācija ir grēksBezmērķīga laika pavadīšana un piedzeršanās tiek minēti kā galvenie argumenti, kāpēc kristieši saulgriežu laiku parasti izvēlas pavadīt citādi. Neviennozīmīgi tiek vērtēti arī maģiskie rituāli – lēkšana pār ugunskuru, zāļu lasīšana un vainagu pīšana.«Kristietībā ir svarīga motivācija, kāpēc tu dari. Arī aiz šķietami labām lietām var slēpties nepareiza motivācija, kas no kristīgā viedokļa ir grēks,» mērauklu, pēc kuras visu vērtē, atklāj Uldis. Tam piekrīt arī Amanda. «Ja lēkšanu pār ugunskuru uztver kā jautrību, nevis māņticību, arī es varu palēkāt. Tomēr man tas liekas bīstami. Tad jau labāk dziedāt slavēšanas dziesmas. Es tāpat labprāt pinu vainagus ne tikai Jāņos, bet arī citās dienās, jo man ļoti patīk, kā tie izskatās. Esot dabiska dzīvesveida piekritēja, vācu dažādus ārstniecības augus. Lielākoties līdz Jāņiem tie arī vācami, jo tai brīdī attīstības stadija augam ir vislabākā. Tā nav maģija, bet loģiski pamatota zinātne,» viņa teic, piebilstot, ka ar šādu skatu cenšas «filtrēt» visu folkloru. Amandai nav problēmu citēt tautas dziesmas, kur cildināts darba tikums un citas vērtības. Taču līdz brīdim, kad dainas nostājas izteiktā pretrunā ar kristīgo ticību.«Folklorā arī sastopami Dieva meklējumi – tā paša Dieva, kas ir mums. Tomēr ticu, ka tikai caur Kristu ar Viņu iespējams veidot pilnvērtīgas attiecības,» savu ticību skaidro A.Zeltiņa.Uz nometnēm mammas vēderāNonākšana līdz «citiem Jāņiem» abiem jauniešiem bijusi atšķirīga. Uldis, kurš pēc vidusskolas absolvēšanas nolēmis studēt programmēšanu, šķiet, tajos dzīvo jau kopš dzimšanas. «Esmu dzimis kristīgā ģimenē. Uz pirmajām kristīgo studentu brālības nometnēm braucu, būdams mammas vēderā. Tajā ziņā vecāki mani saprot, ka pazūdu šādos pasākumos. Tas gadās diezgan bieži, jo esmu mūziķis un līdz ar to pieprasīts kristīgās nometnēs. Arī Jāņus lielākoties esmu pavadījis kopā ar savas Jelgavas Baptistu draudzes vai visas konfesijas brāļiem un māsām,» stāsta puisis. Uldis gan piebilst, ka kristietība viņam nav pieraduma jautājums, kā varētu šķist. Aptuveni 14 gados viņš piedzīvojis lūzumu, kad sapratis – ar laba darīšanu un «pareizu» dzīvošanu nepietiek. Ar Dievu caur Jēzu Kristu katram jāveido personīgas attiecības.Godināt radības RadītājuSavukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes 3. kursa studente Amanda šo atziņu satvērusi pirms gadiem diviem. Līdz tam meitene līgojusi gan kā vairumam ierasts, gan tautiskā stilā, jo Amandai rados ir lieli folkloras cienītāji.«Esmu izmēģinājusi kristīgās nometnes un secinājusi, kas tas ir daudz labāks veids, kā pavadīt Jāņus. Lietderīgāks izaugsmei un labāks attiecību veidošanas ziņā. Ir taču atšķirība, vai runā ar piedzērušos personu, kura pēc tam neko neatceras, vai pavadi laiku jaukā sadraudzībā,» spriež studente. «Tradīciju» maiņa gan viņu nav padarījusi par ģimenes melno avi. «Ikdienā mūsu ģimene ir tā saucamie svētdienas kristieši, kas Dievu nenoliedz, bet arī tik ļoti neiedziļinās šajā jautājumā, nelasa Bībeli un neveido personīgas attiecības ar Dievu. Jāņu laikā mammai manis varētu pietrūkt mājās vienīgi tāpēc, ka nav kas palīdz dārzus izravēt,» stāsta Amanda, aicinot reiz izmēģināt citādu jāņošanu – godinot visas radības Radītāju. Jāņu tradīcijai ir gan gaišā, gan tumšā puseAgris Ozolinkevičs, Jelgavas Vasarsvētku draudzes mācītājs Es par Jāņu svinēšanu pārāk «neiespringstu». Vienkārši neatbalstu elkdievību, māņticību, dzeršanas un seksa slavināšanu, kas ir neatņemama Jāņu nakts sastāvdaļa. Neesmu pret Jāņiem, bet noteikti esmu pret to grēku, kas patiesībā veido lielāko daļu no latviešu Līgo – Jāņu piedzīvojuma. Šādus svētkus nevar un nedrīkst atbalstīt. Tomēr – ja man ir brīvdiena, es to labprāt izmantoju, lai pavadītu laiku kopā ar ģimeni. Ugunskurs mani nebiedē, jo dod gaismu, var cept desas, sadedzināt vecos žagarus un tā tālāk.Kaspars Kovaļovs, Jelgavas Sv.Annas draudzes mācītājs Pagānu tradīcijā ir ticējums, ka saulgriežos tā saucamās Saules dievības nonāk vistuvāk zemei. Šim laikam bija raksturīga apreibināšanās un stāšanās seksuālos kontaktos, lai savienotos ar šiem dieviem. No tā arī alus un papardes zieda meklēšana, ko daudzi minēto iemeslu dēļ saulgriežos turpina propagandēt. Vēstures gaitā bijuši mēģinājumi to izskaust, bet, kā arī citviet pasaulē līdzīgos gadījumos, tradīcijas turpina svinēt svinēšanas pēc. Jāņi latviešu kultūrā un tradīcijā ir stipri iesakņojušies, un tur ir gan gaišā, gan tumšā puse. Kristīgā baznīca šajā laikā vairāk svin un atceras Jāņa Kristītāja devumu. To, ka Dievs ir žēlīgs (ko arī nozīmē vārds Jānis) un sagatavojis mums pestīšanu un mūžīgu prieku caur Jēzu Kristu, ko Jānis Kristītājs pasludināja. Skaidrs, ka kauss alus, siers un vainagi ir skaistā un neatņemamā latviešu tautas tradīcija, kas nekādu ļaunumu nenodara. Savukārt piedzeršanās un izlaidība, manuprāt, sabojā šos svētkus. Kristīgā studentu brālība Starpkonfesionāla un starptautiska organizācija, kas apvieno studentus, kuri vēlas uzzināt ko vairāk par kristīgo ticību un augt tajā, saturīgi pavadīt brīvo laiku un iegūt jaunus draugus. Latvijas Kristīgā studentu brālība (LKSB) dibināta 1993. gadā. Tai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Patlaban LKSB studentu grupas darbojas septiņās Latvijas lielākajās pilsētās, kur ir augstskolas, – Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē un Valmierā. Jelgavas grupas kodolu veido aptuveni desmit studentu – lielākoties luterāņu, baptistu un brīvo kristiešu draudžu ticīgo.
