Reaģējot uz Valsts kontroles aizrādījumiem par būtisku līdzekļu izšķērdēšanu, jūnija Domes sēdē nākamnedēļ paredzēts lemt par pašvaldības aģentūru – «Pilsētsaimniecība», «Kultūra» un «Zemgales INFO» – reorganizāciju, pārveidojot tās par pašvaldības iestādēm. Domē skaidro, ka lēmums pieņemts, lai varētu stingrāk kontrolēt to darbību un finanšu izlietojumu.
Šonedēļ par reorganizāciju Jelgavas domnieki lēma komiteju sēdēs. Aģentūras par iestādēm paredzēts pārveidot ar nākamā gada 1. janvāri, «lai nodrošinātu pašvaldības institucionālās sistēmas pilnveidošanu un darbības efektivitāti, kā arī pašvaldības līdzekļu racionālu un lietderīgu izmantošanu». Par lēmuma izpildi, ja Dome to akceptēs, būs atbildīga pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.Uzraudzīs stingrākTautsaimniecības attīstības un pilsētvides komitejas sēdē, kurā sprieda par «Pilsētsaimniecības» reorganizāciju, I.Škutāne pastāstīja – 2001. gadā izveidotās aģentūras mērķis ir nodrošināt pilsētas labiekārtošanas darbus un rūpēties par komunālo saimniecību. «Aģentūras vadībai ir rīcības brīvība, bet pēc pārmaiņām pašvaldība varēs vairāk kontrolēt iestāžu darbu,» skaidroja izpilddirektore, piebilstot, ka aģentūru ieņēmumiem jāveidojas no pašu sniegtajiem pakalpojumiem, taču, piemēram, «Pilsētsaimniecība» 2010. gadā dotācijās no pašvaldības saņēmusi vairāk, nekā bija nopelnījusi. «Arī valsts aģentūras pārveido par valsts iestādēm. Savukārt Valsts kontrole mums norādīja uz nepilnībām aģentūru darbā,» lēmumu reorganizēt aģentūras pamatoja I.Škutāne, skaidrojot, ka neviena cita no pašvaldības iestādēm nenodrošina «Pilsētsaimniecības» funkcijas, tāpēc iestāde ar tādu pašu nosaukumu no nākamā gada pārņems aģentūras darbu – arī funkcijas, saistības, mantu, finanšu līdzekļus. Jāatgādina, ka, veicot revīziju par Jelgavas pašvaldības aģentūru darbu, Valsts kontrole konstatējusi nepamatotus tēriņus vairāk nekā 50 tūkstošu latu apmērā. Par iestāžu nākamā gada budžetu 2013. gada sākumā lems Dome, savukārt par to, vai pārmaiņas ietekmēs arī darbinieku skaitu, būs jālemj iestāžu vadītājiem.Nosaukums nenozīmē pārmaiņasPar to, ka pārveidošana par iestādēm nozīmē arī stingrāku kontroli, nav pārliecināts Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis. «Aģentūrām vienmēr bijusi lielāka patstāvība, bet iestādes tiek vairāk «komandētas». Taču reorganizāciju jautājumu nevar skatīt teorētiski, jāpēta katrs gadījums atsevišķi. Jo, veidojot iestādi, nolikumā var noteikt brīvas rīcības iespējas, tāpat kā aģentūras var ierobežot, «komandējot» tās no augšas,» saka M.Pūķis.Eksperts atgādina, ka pašvaldību aģentūras tiek veidotas ar noteiktu specializāciju, tās pašas atbildīgas par savu darba rezultātu un ražīgumu. «Manuprāt, likvidēt valsts aģentūras bija kļūda, jo pašlaik atkal tiek veidota padomju laikiem raksturīga smagnēja padomju sistēma, lai arī bija plānots ietaupīt, «nogriežot», piemēram, trīs grāmatvežu vietas,» uzskata M.Pūķis. ViedoklisEva Upīte, Valsts kancelejas direktora vietniece Jau 2009. gada 1. decembra Publisko aģentūru likuma anotācijā tika uzsvērts – ņemot vērā, ka nav noteiktas atšķirības publiskajām aģentūrām no citām pārvaldes iestādēm, zūd pamatojums divu dažādu valsts tiešās pārvaldes iestāžu veidu pastāvēšanai. Tā, piemēram, pašvaldības aģentūras ieņēmumus veido ne tikai tās ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, bet arī pašvaldības budžeta dotācija. Ievērojot minēto, pašvaldību aģentūru reorganizēšana par pašvaldības iestādi uzskatāma par būtisku soli institucionālās struktūras sakārtošanā.Ja pašvaldības aģentūra tiek reorganizēta, pastāv risks, ka pakalpojuma saņēmējam trūkst savlaicīgas un pilnvērtīgas informācijas par notikušajām izmaiņām.
