Cienījamo Edgar Kupč! Cienīju Jūsu rakstīto, bet nu esmu vīlusies. Par pēdējo – redakcijas sleju par smēķēšanu Ozolniekos…Dzīvoklis 1. stāvā. Tieši zem logiem smēķē dienu un nakti (plus vēl bļ…, m…). Logus atvērt nav iespējams, lai arī cik karsts, jo cigarešu dūmi piepilda telpas. Laipni lūdzu, pamainiet savu dzīvesvietu uz šādu variantu – Jūsu slavēto. Varat ar ģimeni mitināties daudzstāvu mājā dzīvoklī ar balkonu (vai lodžiju). Skaisti! Zīdaiņa ratiņus ar bērnu jauki novietojat uz balkona saldai snaudai svaigā gaisā. Tas tiešām būs svaigāks, piemēram, 7. stāvā, salīdzinot, ja ratus stumj pa ielu. Bet 6. stāvā zem jums regulāri smēķē. Izbaudiet to jebkura vecuma cilvēks – ne tikai zīdainis vai invalīds! Privātīpašums ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi – tava brīvība beidzas tur, kur tā aizskar apkārtējos. Tie, ar «divu pirkstu pierītēm», smēķēs, grilēs, purinās paklājus un bikses, bļaustīsies gan latviešu, gan mātes valodā, bet atbalstītājiem, piedodiet, pieres nav daudz platākas.
