Kopš pērnā gada septembra beigām, kad rūpnīcai tika ielikts pamatakmens, pagājuši nepilni deviņi mēneši. Pa šo laiku pie Loka maģistrāles un Langervaldes ielas krustojuma izslējušās ražošanas ēkas, kuru celtniecība jau pilnībā pabeigta. Uz ražotnes korpusa uzzīmētās govis nepārprotami norāda, ka tās pamatizejviela ir piens. «Latvijas piena» ambiciozie plāni paredz – perspektīvā tas varētu pārstrādāt ap 20 procentu no Latvijā izslauktā piena, tomēr mūsu valstī no gatavās produkcijas realizēt būtu iespējams tikai nelielu daļu.
Kad «Ziņas» viesojas jaunajā rūpnīcā, tur rosās montieri un inženieri, uzstādot iekārtas. Uzņēmuma vadītājs Raimonds Freimanis stāsta, ka «Latvijas piena» pamatprodukcija ar augstāko pievienoto vērtību būs siers. Tā ražošanu plānots sākt oktobrī, kad tiks nodota rūpnīcas otrā kārta. Atklājot pirmo, Jelgavā ražos koncentrēto vājpienu un krējumu, kas kalpo kā izejviela arī citiem piena pārstrādes uzņēmumiem. «Vājpiena koncentrātu var eksportēt lielākā attālumā nekā svaigpienu. Mēs vairs nebūsim tik atkarīgi no sava reģiona likstām, kā tas bija 2009. krīzes gadā, kad piena iepirkuma cena Latvijā nokrita pat zem desmit santīmiem litrā,» skaidro R.Freimanis. Viņš uzsver, ka uzņēmumā pārstāv izpildvaru, galvenie darbības noteicēji ir uzņēmuma dibinātāji – sešsimt Latvijas zemnieku, kuri apvienojušies piensaimnieku kooperatīvajās sabiedrībās «Trikāta KS», «Dzēse» un «Piena partneri KS». Siera ražošanā R.Freimanis pieredzi guvis, strādājot vadošā amatā kooperatīvajā sabiedrībā «Trikāta KS». Tai piederošā 1910. gadā izveidotā siera rūpnīca, kas atrodas Beverīnas novada Trikātas ciemā Vidzemē, kooperatīvās sabiedrības apjomiem kļuvusi par mazu. Tādēļ zemnieki nolēmuši apvienoties vēl lielākā mērogā un būvēt jaunu rūpnīcu Latvijas ģeogrāfiskajā centrā Jelgavā. Darbību turpināšot arī vecā rūpnīca Trikātā, kur nelielās partijās ražošot īpašus produktus.Citi piensaimnieki aizvien nemierāJāatgādina, ka pirms gada pret «Latvijas piena» projektu asi protestēja Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, kuras trīspadsmit biedru un trīs sadarbības partneri pārstrādā 90 procentu no Latvijā izslauktā piena. Savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks kritizēja uzņēmuma «Latvijas piens» attīstītāju vēlmi «vēl vairāk sadrumstalot Latvijas piena tirgu, kurā darbojas 38 pārstrādes uzņēmumi». Atbildes gājienā uzņēmums «Trikātas siers» izstājās no savienības saistībā ar tās «agresīvo un subjektīvo nostāju pret jaunās piena rūpnīcas projektu». Arī patlaban Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs J.Šolks savu viedokli nav mainījis. Viņš arvien uzskata, ka pārējiem piena pārstrādātājiem radīta negodīga konkurence, jo «Trikāta KS» (tai «Latvijas pienā» pieder puse no daļām) valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs bija arī premjera padomnieks laikā, kad tika lemts par valsts garantētā kredīta piešķiršanu zemnieku dibinātam piena pārstrādes uzņēmumam. U.Krievārs gan savu ietekmi labvēlīga lēmuma pieņemšanā noliedz, jo ikvienam kooperatīvam bijušas tiesības pretendēt uz valsts atbalstu. Strādā LLU absolventiViens no 17 tagadējiem «Latvijas piena» darbiniekiem iekārtu atslēdznieks Zintis Osis stāsta, ka daudzus gadus strādājis ārzemniekiem piederošos piena pārstrādes uzņēmumos Rīgā un Tukumā. Uz «Latvijas pienu» atnācis, patriotisku jūtu vadīts. Profesionālajā izaugsmē viņam šķiet svarīgi apgūt modernās iekārtas, kādas ir «Zemgales pienā». Jelgava viņam esot labi pazīstama un ne pārāk tālu no dzīvesvietas Rīgā, Pārdaugavā. Uzņēmuma tehniskais direktors Armands Lūsis un Ražošanas daļas vadītāja Raisa Jablonska, kā arī daži citi rūpnīcas darbinieki studējuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātē. Oktobrī, atklājot otro kārtu, «Latvijas piens» plāno nodarbināt piecdesmit darbinieku. Piena lielražotāji par «Latvijas pienu» Raimonds Pokulis, SIA «Daile Agro» valdes loceklis Jo starp piena pārstrādātājiem lielāka konkurence, jo piena ražotājiem labāk. Ja «Latvijas piens» tiešām piederēs zemniekiem, tad ļoti labi. «Daile Agro», kurā ir 250 slaucamu govju, piedalās kooperatīvajā sabiedrībā «Piena ceļš», kam pieder pārstrādes uzņēmums Jaunpilī. Mani šī sadarbība apmierina, tādēļ «Latvijas piens» daudz neinteresē. Juris Cīrulis, zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» īpašnieks «Latvijas piens» uzņēmuma atklāšana ir nozīmīgs notikums, jo Latvijā vairs nav lielu nacionālu piena pārstrādes uzņēmumu. To var salīdzināt ar kooperatīvu «Latraps», ko izveidojuši labības ražotāji. Savulaik zemniekiem kauna traips bija pašiem piederošās Jelgavas Cukurfabrikas un arī cukura nozares pārdošana. «Latvijas piena» izveidošanās ļauj cerēt, ka mūsdienās veselais saprāts ņem virsroku. Pašlaik «Mežacīruļi», kur ik dienas slaucam 25 govis, savu pienu nodod «Tukuma pienam». Taču nav izslēgts, ka turpmāk sadarbosimies ar «Latvijas pienu». «Latvijas piens» ražotne Jelgavā Kopējās investīcijas rūpnīcā plānotas 10,6 miljonu latu apmērā. No tām 1,27 miljoni latu ir īpašnieku – trīs kooperatīvo sabiedrību – ieguldījums. 6,5 miljoni latu ir bankas kredīts uz septiņiem gadiem (no tā piecu miljonu latu aizdevuma atdošanu garantējusi valsts, kam uzņēmums maksā procentus). 2,9 miljonus latu no izmaksām sedz ES līdzfinansējums. Līdz jūnija vidum ieguldīts 7,1 miljons latu, no kuriem 2,8 miljoni izlietoti rūpnīcas būvniecībai, bet 4,2 miljoni – tehnoloģijām.
