Vairākiem FK «Jelgava» futbolistiem pēc 2011. gada sezonas beidzās līgums ar mūsu pilsētas klubu. Jaunu darbu ārpus Latvijas lūkoja Vladislavs Kozlovs, Artis Lazdiņš un Gints Freimanis. Tomēr V.Kozlovs un A.Lazdiņš arī šosezon turpina aizstāvēt kluba «Jelgava» (un nereti arī Latvijas valstsvienības) krāsas, bet meklējumi ārpus Latvijas ar noslēgtu līgumu beidzās tikai G.Freimanim.
«Pašreiz esmu atvaļinājumā. Bet spēlēju Vācijas piektās oberlīgas (pavisam Vācijā ir ducis profesionālu un pusprofesionālu līgu) klubā FC «Greifswald Pommern»,» stāsta futbolists, kas 2011. gada sezonā tika atzīts par labāko FK «Jelgava» līdzjutēju vērtējumā.– Vai esi iejuties jaunajā komandā, kā saproties ar treneriem un citiem spēlētājiem?Saprotos labi, un var teikt, ka lielā mērā palīdz mana vācu valoda.– Mūsdienās taču visi vairāk tendēti uz angļu «mēli».Ar angļu valodu Vācijā nemaz tālu netiksi. Man paveicās jau bērnībā, kad skatījos multfilmas vācu TV kanālos. Arī skolā mācījos vācu valodu. Neteikšu, ka esmu to apguvis perfekti, bet, salīdzinot ar trim japāņiem un brazīlieti, kuri tiek sūtīti uz skolu mācīties, valodas ziņā jūtos diezgan komfortabli.– Aizbrauci ziemā, bet Vācijā čempionāti norit pēc sistēmas «rudens – pavasaris», tātad sezona jau bija sākusies?Jā, sezona bija pusē, un līgumu parakstīju uz sešiem mēnešiem. Klubam «Greifswald Pommern» sezonas uzdevums bija pakāpties līgu augstāk, ko arī izpildījām.– Tad jau tavs līgums ir beidzies?Jā, bet, pirms braucu atpūsties uz dzimteni, ar kluba vadību noslēdzu jaunu līgumu uz visu nākamo sezonu. Vēl pavīdēja iespēja pamēģināt FC «Magdeburg», kas ir krietni populārāks klubs un spēlē ceturtajā līgā, bet tur bija pārāk liela nenoteiktība, tāpēc labāk «zīle rokā»… Arī finansiāli nosacījumi faktiski tie paši. Bet «Greifswald Pommern» ir ļoti ambiciozs klubs, kas vēlas dažu sezonu laikā tikt līdz bundeslīgai.– Par Magdeburgu noteikti esam dzirdējuši vairāk nekā par Greifsvaldi, kā raksturosi pašu pilsētu?Labākais ir tas, ka Greifsvalde pēc daudziem parametriem līdzinās Jelgavai. Studentu pilsēta, ap 70 tūkstoši iedzīvotāju, jūtos gandrīz kā mājās, plus vēl Baltijas jūra tieši blakus. Apsveru domu arī par iestāšanos turienes augstskolā, protams, ja viss ritēs pēc plāna attiecībā uz futbolu.– Vai tad tu jau nemācījies LLU?Mācos vēl joprojām, Pārtikas tehnoloģijas fakultātē trešajā kursā. Tempi gan nav nekādi straujie, iestājos jau labi pasen.– Atvaļinājuma laikā regulāri esi tribīnēs, kad spēlē FK «Jelgava». Tava bijusī komanda patlaban pārdzīvo ne tos labākos laikus. Kāds ir «skats no malas»?Pirmais, ko varu teikt – neveicas. Cik mačus es tagad esmu redzējis, puiši cīnās no sirds, bet sporta spēlēs veiksme ir ļoti svarīgs faktors.Otrkārt, neveiksmju loks turpinās, jo esam (sarunbiedrs FK «Jelgava» joprojām min tagadnes formā – red.) dziļā bedrē, no kuras izkļūt grūti. Cik atceros no savas pieredzes, tik dziļas krīzes komandā vēl nav bijis. Bet jārāpjas laukā, citas izejas nav!
