Lai gan pašreizējā situācija uzskatāmi liecina, ka atkritumu utilizētāja SIA «E Daugava» netiek galā pat ar savestajām vecajām riepām, uzņēmums jau atrotījis piedurknes arī piesārņotas grunts un ķīmisku šķīdinātāju likvidēšanai
Pēc sarunas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA «E Daugava», kas Emburgā strādā kopš 2007. gada, varētu rasties priekšstats par mūsdienīgu un uz attīstību orientētu kompāniju. Tuvākajās dienās tur darbs ritēs jau trīs pamatdarbības veidos – ne tikai ierastā riepu savākšana un pārstrāde, bet arī ar eļļas un naftas produktiem piesārņotas grunts un vecu šķīdinātāju attīrīšana. Uzņēmums lepojas, ka nodarbina 13 vietējo emburdznieku, ka bīstamos gružus savāc no visas valsts teritorijas un ka pēc pārstrādes lielākā daļa atkal izmantojami otrreiz, taču pagaidām gausās darbības dēļ par to samaksā vide ar ievērojamiem atkritumu kalniem un draudiem dabai. Šķīdinātājs tiks krāsu ražotājiem Šķīdinātāju attīrīšanu SIA «E Daugava» sākusi nesen, un patlaban tā pārstrādes apjomi ir nelieli, atklāj uzņēmuma pārstāvis Andris Uļjanovs. Pašlaik Emburgā uzkrāts jau 300 tonnu piesārņota šķīdinātāja. Kaut arī īpaši neskādē videi, turienes ainavisko vidi diez ko neizdaiļo arī tūkstošiem tonnu vieglo un kravas mašīnu riepu, kas milzīgajās grēdās brīžam aizsedz skatu uz mežu. Pagaidām visas iekārtas ir spējīgas reģenerēt apmēram 300 – 500 litru šķīdinātāja stundā atkarībā no piesārņojuma pakāpes, apgalvo projektu vadītājs A.Uļjanovs. Tomēr tā ir tikai teorētiska jauda. «Tā kā šīs darbības tikai nesen sāktas, pagaidām apjomi ir nelieli,» viņš piebilst. A.Uļjanovs atklāj, ka pārstrādāto šķīdinātāju plāno pirkt krāsu ražotāji, bet firma meklē arī citus pircējus – ķīmijas nozarē strādājošos uzņēmumus un rūpniecisko iekārtu mazgāšanas līdzekļu ražotājus. Labākais segums atkritumu poligoniemFabrika no 8000 pieņemtajām automašīnu riepu tonnām pagaidām samalusi tikai ap 5000, pārējās atrodas Emburgā uzņēmuma teritorijā.A.Uļjanovs taisnojas, ka pagājušajā gadā firma būtu atbrīvojusies no visām uzkrātajām riepām, ja vien Valmieras pusē būvētais poligons, pieņemdams finansiāli izdevīgāku piedāvājumu no ārzemēm, nebūtu atteicies no Emburgā noglabātajiem vairākiem tūkstošiem tonnu riepu. Tieši šā iemesla dēļ pašreiz Emburgā var vērot milzīgos neestētiskos riepu kalnus un bezdarbībā stāvošo riepu griešanas iekārtu. Nolietotās riepas un citus atkritumus pieņem no visas republikas, jo Latvijā neesot citas vietas, kas varētu pārstrādāt lielās kravas automašīnu riepas. Līdz šim tās tiek samaltas, izmantojot Latvijā modernāko riepu smalcinātāju, un šie gumijas produkti tiek izmantoti kā filtrācijas materiāls grants vietā, būvējot atkritumu poligonus. A.Uļjanovs stāsta, ka tieši tāda sasmalcināta gumija atzīta par videi draudzīgāko un labāko filtrācijas materiālu. «Mēs saprotam, ka iedzīvotājus interesē pārstrādes process, un varam pilnīgi droši apliecināt, ka riepas nav bīstams atkritums arī pēc visiem klasifikatoriem, jo tās iespējams uzglabāt jebkur, piemēram, garāžā vai laukumā zem klajas debess. Un tomēr labāk, ka mēs tās pārstrādājam un iegūstam izejmateriālu otrreizējai izmantošanai, nekā šīs nolietotās riepas mētātos mežā vai tiktu dedzinātas Jāņu ugunskuros kā kādreiz,» saka A.Uļjanovs. Drupinās piecas tonnas diennaktīTomēr uzņēmums jau izstrādā jaunas riepu pārstrādes tehnoloģijas un pašlaik veic pilotiekārtu izmēģinājumus – tās plānots likt lietā tuvākajās dienās. Riepas tiks granulētas, kā arī pārstrādātas speciālās iekārtās, kas nolietoto gumiju pārvērtīs par kurināmo. Pēc satura tas būtu līdzīgs dīzeļdegvielai.Modernizējot pārstrādes tehnoloģiju, uzņēmums Ozolnieku Būvvaldē saņēmis akceptu jauna angāra būvniecībai. Tajā izvietošot trīs reaktorus ar kopējo pārstrādes jaudu līdz piecām tonnām riepu diennaktī. Tam saņemts arī ES līdzfinansējums. «Nākotnē vēl plānojam uzstādīt nelielu gumijas granulu ražošanas līniju,» piebilst A.Uļjanovs. Eļļu un naftu apēd mikroorganismiEmburga kļuvusi ne tikai par nevienam nevajadzīgu riepu pieņemšanas pionieri, tur izveidots valstī pirmais tāda veida un kapacitātes komplekss piesārņotas grunts attīrīšanai. No naftas produktu pārkraušanas termināļiem, «Latvijas dzelzceļa», automazgātavām, katlumāju demontāžas vietām un citiem objektiem tiek savākta ar eļļu un naftu piesārņota grunts, ko Emburgā ar īpašu baktēriju palīdzību attīra atkārtotai izmantošanai. «Grunti no piesārņojuma attīrām ar inovatīvu bioloģisko metodi, kuras pamatā ir mikroorganismu jeb īpaši audzētu baktēriju izmantošana. Tieši fabrikas vajadzībām ar Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas institūta zinātnieku atbalstu izveidota speciāla baktēriju suga, kas saēd naftas produktus. Interesanti, ka, piemēram, 300 gramu baktēriju spēj attīrīt tonnu piesārņotas grunts,» stāsta A.Uļjanovs. Fabrikas attīstībā ieguldīti 650 tūkstoši latu.Attīrītā augsne pēc tam izmantojama kā pieberamais materiāls ceļu un citu būvobjektu celšanā, to teritoriju labiekārtošanā, pat zālienu un apstādījumu ierīkošanā vai komposta un lauksaimniecības humusa ražošanā.Rūpējas par apkārtējo vidiLai gan uzņēmums nodarbojas ar dabai nedraudzīgu vielu pārstrādi, vides draudus tā teritorijā nemana. «Ja šeit esošās indīgās vielas būtu izplūdušas, tad varētu redzēt, jo koki un zāle neaugtu, putni nedziedātu un vardes dīķos nekurkstētu,» apgalvo SIA «E Daugava» projektu vadītājs. Fabrika regulāri kontrolē zemes piesārņojumu un sadarbojas ar vairākām laboratorijām, lai pārbaudītu gruntsūdens, zemes un dīķa ūdens paraugus.«Pagaidām iet diezgan smagi. Uzņēmumā ieguldīts ļoti daudz naudas un jāiegulda vēl, lai tos varētu atpelnīt. Protams, plāni ir lieli, tomēr redzēsim, kā viss izdosies. Saimnieki ir apņēmušies nepadoties un izveidot kārtīgu ražotni,» stāsta SIA «E Daugava» projektu vadītājs A.Uļjanovs. Kā vērtējat atkritumu uzglabāšanas un utilizēšanas uzņēmuma «E Daugava» darbu? Hardijs Verbelis, Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Esam saņēmuši divas sūdzības par SIA «E Daugava» – vienu par pašu uzņēmumu, bet otra bija par tādu kā trauku, kurā viņi glabāja gāzi. Iedzīvotāji sūdzējās, ka tas izdala nepatīkamu smaku, bet uzņēmums dienas laikā likvidēja pašu gāzes trauku. Uzņēmumam ir atļauja uzkrāt riepas, un viņi gatavojas likt pirolīzes (organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku un fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes – red.) iekārtu šo riepu pārstrādāšanai – sola pāris mēnešu laikā sākt tās darbību. Mēs, protams, sekojam līdzi, kā iecere attīstās. Tas, ka riepas pašlaik stāv lielā kaudzē ārā, nav nekas kaitīgs – tās nav ne kūstošas, ne birstošas, arī smaka no tām neizdalās. Protams, riepu ir daudz, un tās gan varētu būt vizuāli labāk sakārtotas.Jānis Vīgants, Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Atkritumi vienmēr veido neglītu skatu, vienalga, kāda veida tie būtu. Jā, riepu tur ir diezgan daudz, bet tagad vismaz nepatīkams skats ir vienā vietā. Ja riepas būtu izmētātas pa vairākām, būtu daudz sliktāk. Ja runā par atkritumiem, to pārstrādi vai šķirošanu – vienmēr būs arī dažādas problēmas. Riepas pašas par sevi nekādu kaitējumu dabai nerada. Vienīgā problēma varētu būt, ja tās uzliesmotu, bet uzņēmumā «E Daugava» ir laba ugunsdrošības sistēma, tādēļ ar to viss ir kārtībā. Tas ir objekts, kam regulāri jāvelta zināma uzmanība, – arī vides dienests tajā iesaistās un veic pārbaudes, bet viss ir kārtībā. «E Daugavā» strādā arī daudz mūsu vietējo iedzīvotāju.
