Cik patīkami apzināties, ka mūsu valstī ir savi mūzikas varoņi, goda un cieņas vērti.
Cik patīkami apzināties, ka mūsu valstī ir savi mūzikas varoņi, goda un cieņas vērti. Mums ir savi puiši, kas spēlē augsta līmeņa mūziku un ir spējīgi konkurēt ar ārzemju elkiem. Tā ir grupa ar vieglprātīgu un uzjautrinošu nosaukumu «Prāta vētra», kuras hīts «Lidmašīnas» 1995. gadā radīja milzīgu eiforiju un pierādīja, ka mums arī ir talantīgi mākslinieki. «Prāta vētrai» šogad palika jau 10 gadu. Uz skatuves tas ir diezgan liels vecums, un grupai šajā laikā sakrājusies bagāta pieredze. Jaunrades ceļš sākās tad, kad jaunais un dzīvespriecīgais Renārs Kaupers kopā ar ģitāristu Jāni Jubaltu, basģitāristu Gundaru Mauševicu un bundzinieku Kasparu Rogu nodibināja grupu, kura sāka spēlēt gaišu un vienkāršu mūziku, ko identificē kā britpopu. Mazliet vēlāk viņiem pievienojās «taustiņnieks» Māris Mihelsons. Starp citu, arī šodien «Prāta vētras» sastāvs nav mainījies. Tas liecina par kolektīva saliedētību, vienādu skatienu uz savu daiļradi un arī draudzīgumu. Tas viss ir panākumu ķīlas pamatā.
Sākdama ar koncertiem (dzīvās uzstāšanās ir nepieciešamais noteikums publikas uzmanības pievēršanai), «Prāta vētra» lēni, bet droši virzījās uz panākumu sasniegšanu. Kamēr grupa eksperimentēja sava stila meklējumos, viņus gan nesaprata, gan skanēja asa kritika, vārdu sakot, komanda ir izgājusi «caur uguni un ūdeni». Taču puiši centīgi strādāja studijā un uz skatuves, kas noveda pie likumsakarīga rezultāta. Grupas popularitāti nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par vienkāršu veiksmi, lai kaut ko sasniegtu, ir pieliktas milzīgas pūles. Varbūt par veiksmi var uzskatīt kolektīva un Alda Hofmaņa, kas kļuva par «Prāta vētras» menedžeri, ceļu krustošanos. Kopš šā brīža arī sākās strauja grupas augšupeja.
1993. gadā puiši izlaida debijas singlu «Jo tu nāc», kas uzreiz ieguva savus klausītājus un parādījās Latvijas topā. Uz ģitārām spēlētā popmūzika iepatikās publikai. Šim faktam bija liela nozīme, un pēc singla iznāca albums «Vairāk nekā skaļi». Kad grupu salīdzina ar tādiem roka milžiem kā «U2», «R.E.M.» un «Simple Minds», tas nav nepamatoti. It sevišķi, ja ņem vērā dziesmas «Lidmašīnas» triumfu 1995. gadā: koncertos publika gandrīz juka prātā (piedodiet par kalambūru), un katrs pusaudzis zināja dziesmas tekstu no galvas.
Interese par «Prāta vētru» nemazinājās, tieši otrādi – ar albumiem «Veronika», «Viss ir tieši tā, kā tu vēlies» iznākšanu, «Vairāk nekā skaļi» pārizdošanu un mūzikas izrādei «Šveiks ierakstīšanu kolektīvs «vāca punktus». Grupa no vienkārši populāras kļuva par neapšaubāmu līderi Latvijas mūzikā.
Iepazīšanās ar disku «Starp divām saulēm» ir līdzīga svētkiem. Pavisam albumā ir 11 dziesmu, to skaitā arī singlos izdotās «Puse no sirds» un «Brīvdienas nav manas laimīgās dienas», kuras, parādoties iepriekš, uzsildīja fanu ziņkārību un radīja gaidīšanas intrigu. Albuma pirmā dziesma «Starp divām saulēm» ir ievads, kuram raksturīgs filosofisks un romantisks noskaņojums, kas piemīt diskam kopumā. Dziesmas papildina viena otru, kā dvīņi tās ir apvienotas neredzamām saitēm, neņemot vērā «Miljoniem, miljardiem» lirismu, «Galvā tikai sievietes» ironiju un «Prom uz siltajām salām» bezbēdīgumu. Domas par mīlestību, dzīves jēgu un attiecībām starp cilvēkiem tiek piedāvātas alegorijas formā, kas dod savdabīgu iespēju dziļi un daudzpusīgi paskatīties uz apkārtējo pasauli. «Prāta vētra» ir izaugusi intelektuāli. Albuma kompozīciju pamatā ir klasiskie britpopa elementi, pie tam Latvijas komanda līdzvērtīgi var stāvēt uz vienas pakāpes ar tādām Lielbritānijas zvaigznēm kā «Oasis» vai «Radiohead». Instrumentu skanējums ir bagāts, saturīgs, kvalitatīvs un piesātināts. Liela loma tajā ir ne tikai mūziķu meistarībai, bet arī cilvēkiem, kuri palīdzēja ierakstīt «Starp divām saulēm», jo darbs notika Latvijas, Dānijas un Zviedrijas labākajās studijās. Projekta budžets ir liels, tomēr izdevēji ir pārliecināti, ka izdevumi ātri atmaksāsies, turklāt disku ir iecerēts pārdot arī ārvalstīs.
