Kādreiz vadīt vilcienu vairāk bija goda lieta, ko tagad biežāk aizstāj vēlme tikt pie konkurētspējīga atalgojuma – tā, saņēmis kolēģu un uzņēmuma «Pasažieru vilciens» vadības apsveikumus, pēdējā reisā ceļā no Jelgavas stacijas uz Rīgu «Ziņām» stāsta mašīnists Jurijs Gass. Uzņēmuma vadība pasaulē labi zināmo tradīciju godināt mašīnistus, kuri dodas izdienas pensijā, sola turpināt.
Atstādams Jelgavas staciju, J.Gass atzīst, ka šajā reisā jūtas vārdos neizsakāmi, jo aiziet no iemīļota darba, ko strādājis trīsdesmit gadus. Viņš dzimis 1956. gadā Kalnciemā, tur arī pavadījis bērnību. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Kauguriem. Dzelzceļnieka profesiju J.Gass izvēlējies piecpadsmit gadu vecumā, kad iestājās Rīgas dzelzceļnieku tehnikumā. Lai kļūtu par mašīnistu, tolaik vajadzējis pārvarēt lielu pretendentu konkursu. Tagad tāda vairs neesot. Alga mašīnistiem pēdējā laikā kļuvusi konkurētspējīga, taču agrāk pie šī darba vairāk pieturēja profesijas gods. Tūkstošiem reižu JelgavāVeterāns uzskata, ka mašīnistam svarīgākā īpašība ir disciplīna. «Dzelzceļnieki nedrīkst kavēt darbu, iedzert šņabi, ja tev nākamajā dienā ir jāiet reisā,» stāsta J.Gass. Darba grafiks dzelzceļniekiem esot tik sarežģīts, ka to pat 31 gada laikā neesot ielāgojusi viņa sieva. Mēnesī iznācis nobraukt ap 170 stundu. Pirms pēdējā reisa viņš un mašīnista palīgs nakšņojuši Aizkraukles stacijā, kur iebrauca vēlu vakarā ar pēdējo vilcienu un izbrauca agri no rīta ar pirmo. Jautāts par to, cik reižu savā darba mūžā iebraucis Jelgavā, J.Gass sāk smieties, jo to bijis vairāki tūkstoši. Piebilstams, ka uzņēmumā «Pasažieru vilciens» strādā 180 mašīnistu un viņu palīgu. Sarunvaloda nav reglamentētaReiss no Jelgavas uz Rīgu ritēja bez starpgadījumiem. Pie Dalbes stacijas pa blakus sliežu ceļu pār Misas tiltu devās jauna sieviete. J.Gass spriež, ka laikam jānomainās vairākām paaudzēm, lai cilvēki saprastu, cik dzelzceļš ir bīstams. No dzelzceļa vēstures viņam esot zināms, ka agrāk Latvijā sodi par staigāšanu pa sliedēm bijuši lielāki. Reisā «Ziņas» novēroja, ka vilciena radiosakaros tiek lietota krievu valoda, bet visi dokumenti un rakstiskās norādes ir valsts valodā. J.Gass paskaidro, ka atjaunotajā Latvijā dzelzceļniekiem valoda dienesta sarunās nav stingri reglamentēta. Ja viņu uzrunā krieviski, viņš atbild krieviski, ja – latviešu valodā, tad runā latviešu valodā. Uzņēmuma «Pasažieru vilciens» jaunais valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis, kurš uz Rīgas stacijas perona sveica veterānu, «Ziņām» uzsver – viņam par valsts valodas nelietošanu ēterā informācijas neesot un viņš to izpētīšot.
