Leģendārā dejotāja Vija Vētra 12. jūlijā pulksten 18 viesosies Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī.
Parasti sievietes slēpj savus gadus,bet Vija Vētra tieši otrādi – skaidri pasaka, ka viņa ir tik un tik gadus un mēnešus veca.«Man taču jābūt lepnai, ka esmu tik ilgi nodzīvojusi un joprojām dejoju. Dzīve ir brīnums. Šī sajūta ir jāsaglabā, tā palīdz izturēt. Par to mums jāpriecājas katru mirkli. Man dzīve ir svinēšana,» reiz intervijā izteikusies dejotāja. Arī tobrīd, kad runājām par tikšanos Jelgavā, viņa neslēpa, ka jau šogad domā par nākamo saredzēšanos ar Latviju – 2013.gadā dejotāja svinēs 90 gadu jubileju.Pēdējos gados māksliniecei uzbrukušas visādas nelaimes, taču tās viņai palīdz pārvarēt gan kārtējā ciemošanās mīļajā Latvijā, kur kopš 1990.gada pavadītas visas vasaras, gan dejošana, joga, meditācijas. Arī šogad, neraugoties uz kāju sāpēm, viņa 12. jūnija koncertā Rīgā uzstājās pārpildītā zālē, kurā netika iekšā liela daļa skatītāju, un ar savu grupu no vienpadsmit dejām nodejoja deviņas. Tas nekas, ka sagūstījis plaušu karsonis un gūžās iemetusies sāpe – dejojot viss aizmirstas.«Deja nav tikai kustība, tas ir kaut kas vairāk,» viņa pēc tam teica, «tad darbojas citi spēki.»Dejot V.Vētra sāka pirms 70 gadiem, kad kara laikā, izturot konkursu un saņemot stipendiju, mācījās Vīnes Mūzikas un tēlojošo mākslu akadēmijā un Vīnes konservatorijā. Sekoja Vācijas bēgļu nometņu laiks, līdz 1948.gadā Vija izceļoja uz Austrāliju. Arī te viņa dejoja un 1955.gadā sarīkoja pirmo patstāvīgo koncertu. Indiešu dejas viņa mācījās no grāmatām, līdz 1961.gadā saņēma stipendiju un devās studēt klasisko indiešu deju tās dzimtenē. Tur V.Vētra kļuva par savējo, pat toreizējais premjerministrs Džavaharlals Neru latvieti pagodināja, uzaicinot uz pieņemšanu.«Indiešu deja ļoti uzskatāmi parāda cilvēka duālismu un tieksmi rast tajā harmoniju. Ar pēdām viņš stāv uz zemes, uzsūcot sevī tās spēkus, ar rokām tiecas pretī debesīm,lai gūtu saskarsmi ar garīgo pasauli. Kā koks – ar saknēm zemē, ar zariem debesīs,» lasām V.Vētras un Noras Ikstenas grāmatā «Vija Vētra. Deja un dvēsele», kas 2001.gadā iznāca apgādā «Atēna».V.Vētra dejo ne tikai indiešu, bet arī grieķu, spāņu, latviešu dejas, bieži pati veidodama to horeogrāfijas. Nereti kustībās tiek pārvērsta dzeja, sevišķi tuvas V.Vētrai ir Rabindranata Tagores vārsmas, ar dejām būts arī dievkalpojumos.Jelgavā Vija Vētra iepazīstinās ar indiešu deju, tāpat būs iespēja noskatīties divas filmas, ko veidojuši Maruta Jurjāne un amerikāņu kino dokumentālists Aleksandrs Kostičs.
