Rīt Elejas muižas parkā Jelgavas novada svētkos godinās skaistāko novada sētu saimniekus; konkursam pieteikti 48 objekti.
Modes mākslinieks Dāvids dod padomus augu izvēlēViensētā «Mednieki» Zaļenieku pagastā mūs sagaida ziedu sortiments, kāds nav sastopams pat visās kokaudzētavās. Mājas saimniece Ligita Strazdiņa lepojas ar rožu un skujeņu dobēm, egļu, kadiķu un tūju grupām. «Kad ievācāmies dzīvot 1979. gadā, šeit nebija nevienas puķu dobes, tikai sakņu dārzs un ogulāji. Tagad te puķu dobju ir tik daudz, ka man pietiek darba visai vasarai. Nepaspēju visu izravēt, kad jau jāsāk no jauna,» stāsta Ligita. Arī mājas saimniekam Uldim ir īpaša loma daiļdārzniecības mākslas veidošanā. Viņš stāsta: «Darbojoties savā zemnieku saimniecībā «Mednieki», ecējot un uzarot laukus, nācies salauzt arklu lemešus, jo pagadās kāds akmens. Tos atvedu sievai, lai liek kolekcijā dārzā! Tā nu pagalmā ir daudz pievilcīgu un interesantu formu akmeņu, kā arī dzirnakmens galds.» Lai atvieglotu darbus, skujeņu un rožu dobēs Ligita sākusi bērt priežu mizu mulču, tad cīņa ar nezālēm vieglāka. Saimniece saka, ka bez bitēm nav dzīvības dārzā, tāpēc saimniecībā ir arī četras bišu saimes.Padomus daiļdārzniecībā Ligita meklē žurnālos, bet dēstus galvenokārt iepērk kokaudzētavā «Zaļenieki», jo tā ir vistuvāk, bet bieži vien tos saņem pa pastu no selekcionāriem un prasmīgiem daiļdārzniekiem. Viņa stāsta, ka kādreiz tuvumā dzīvoja modes mākslinieks Dāvids, kas zināja visus augus un ieteica, kā tos labāk audzēt. «Dāvids dārzā kadiķim izveidoja bonsai formu un iemācīja, kā no tūjām veidot skaistus «bumbuļus», nevis siena gubas, kādas parasti sanāk man, nepareizi cērpot vainagu,» smejas Ligita.Lai būtu interesantākas skatu līnijas gar žogu, saimniece izveidojusi tūju grupas, nevis sastādījusi tās vienā rindā, taču, izvēloties augu sortimentu, viņa vienmēr ņem vērā augu saderību un krāsu gammas. Ar kurmjiem vairāk cīnās lakrosa laukumā, nevis piemājas zālienāZemgaļu mājās Glūdas pagastā, kur saimnieko Kalniņu ģimene, zālienu pagalmā stipri apskādē kurmji, stāsta vecākā meita Līga. Rakumi tur ir ik uz soļa, tāpēc mazos negantniekus uzveikt mēģina ar ierīcēm, kas izplata zemas frekvences signālus, ko nepanes kurmji. Līga brīvajā laikā spēlē basketbolu, bet mājas saimnieks Pauls ir Latvijas lakrosa izlases treneris, tāpēc intensīvāka cīņa ar racējiem notiek lakrosa laukumā, kas atrodas blakus mājai. Tur segumam vienmēr jābūt kārtībā. Līga arī atklāj, ka lielākās raizes sagādā dīķis pagalmā, kas ātri aizaug, taču priecē vakaros, kad sāk dziedāt varžu koris. Liela laipa lēkšanai, ērti pakāpieni pieejai pie ūdens un spilgta puķudobe nogāzē padara ūdenstilpi par centrālo objektu pagalmā. Iebraucamo ceļu rotā masts ar valsts karogu, kas tiek izkārts agri pavasarī, bet noņemts pēc valsts svētkiem novembrī. Kalniņu ģimenes saimnieks Pauls ir amerikānis, tāpēc piemājas dārzā tiek audzēta kukurūza. Daudzdzīvokļu māju Glūdā pucē divas MarinasIebraucot Glūdas pagastā, nav iespējams ar kādu sajaukt daudzdzīvokļu māju Ceriņu ielā 2. Tur sagaida ziedošas puķu dobes, lapene ar grilu un kopts bērnu rotaļu laukums.Mājas iedzīvotājs Heinrihs Bukšs stāsta, ka labu rezultātu var sasniegt tikai draudzīgā kolektīvā, tāpēc regulāri rīko talkas, kurās iesaistās lielākā daļa mājas iedzīvotāju. «Protams, neiztikt bez čīkstētājiem, kas negrib piedalīties un palīdzēt, taču ir cilvēki, kas nāk un dara, tāpēc jau ir tik acīm tīkams iznākums. Vislielākās entuziastes ir Marina Bukša un Marina Boriševica, kas ir mūsu mājas vecākā. Viņas izvēlas augu sortimentu, piedāvā idejas un raksta projektus,» dalās H.Bukšs. Sarunas laikā no rosības dārzā pieskrien arī mājas vecākā, kas pastāsta – zāles pļāvējs iegādāts un rotaļu laukums ierīkots par ES projektos iegūtajiem līdzekļiem, taču daudzas lietas tiek realizētas arī par savu, mājas iedzīvotāju, naudu. «Priecē, ka rotaļu laukumā uzturas arī apkārtējo māju bērni, neatkarīgi no tā, ka mūsējā atrodas vistālāk no Glūdas pagasta centra,» smaidot piebilst Heinrihs. «Ļoti gribētos realizēt projektu mājas renovācijai, taču tas nav iespējams, kamēr visi dzīvokļi namā netiks apdzīvoti. Mēs centīsimies uzlabot māju! Divus gadus esam uzvarējuši nominācijā «Sakoptākā daudzdzīvokļu māja», nešaubos, ka šogad arī tiksim pie laureātu titula!» neslēpj Marina.Mājas iedzīvotāja Gaļina Matjuka piebilst, ka cilvēki lepojas ar pašu radīto skaistumu, tāpēc arī pieteicās namu konkursam.«Lapene ik vakaru vieno mājas kaimiņus, tāpēc nepaliek tukša ne brīdi. Nupat kādā ģimenē ciemojās viesi no Zviedrijas, kas bija izbrīnīti par tādu arhitektūras objektu pagalmā, tāpēc pavadīja tur visu laiku,» smejas mājas vecākā. Vērtēšanas sistēmaŽūrija vērtēja sētas kopskatu, iebraucamo ceļu un dārza celiņus, zālienu, augu kompozīcijas, atpūtas vietas, mazās arhitektūras formas, ēkas, atkritumu savākšanas organizēšanu, karoga mastu vai turētāju, pastkastīti, īpašuma nosaukuma noformējumu, ziedu akcentus, dārza mēbeles, ūdeņus un bērnu laukumus.Vērtēšanas komisijaEdgars Turks, Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Rita Čigāne, Domes deputāte Andris Ziemelis, Jelgavas novada pašvaldības Būvvaldes speciālistsViesturs Reinfelds, Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājsSandra Zeimule, Bērvircavas tautas nama vadītāja Inguna Skutele, Jelgavas novada pašvaldības vides speciāliste Aira Treigūte, iepriekšējo konkursu «Sakoptākā sēta» organizatoreLīga Lonerte, pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja
