Triatlona pirmajā disciplīnā – 750 metru peldējumā – jelgavnieks Viktors Vovruško no ūdens iznāca pirmais, arī 20 kilometru riteņbraukšanas distancē noturēja līderpozīcijas, taču turpat līdzās bija arī rīdzinieks Andrejs Dmitrijevs, kas pēc tam piecu kilometru skrējienā izvirzījās priekšgalā un izrādījās nenotverams. Viktoram ap 60 dalībnieku konkurencē – Latvijas III olimpiādes sudraba medaļa.
«Atrāvienam peldēšanā ir lielāka loma spēcīgas konkurences sacensībās, kad ir svarīgi, ar kuru grupu kopā aiziesi riteņbraukšanas distancē. Šoreiz vienalga nācās sagaidīt pārējo grupu un braukt reizē ar to,» skaidro sportists. Bijušais Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas audzēknis jau vairākus gadus dzīvo Spānijā, kur arī nopietni pievērsies triatlonam. Šogad aprīlī piedalījies Eiropas čempionātā Izraēlā, startējis pasaules kausa posmā Spānijā, šāda mēroga konkurencē pagaidām gan krādams tikai punktus par līdzdalību. Bet jūnijā Kanāriju salu čempionātā akvatlonā (peldēšana un skriešana), 220 sportistu konkurencē izcīnīta pirmā vieta. «Laikam jau pēdējā laikā pēc daudzajiem startiem neesmu pietiekami atjaunojies,» Viktors spriež pēc piekāpšanās savam konkurentam Beberliņu mežā.– Varbūt trase arī ne tik ierasta? Un laika apstākļi citi?Laika apstākļi labi. Spānijā gan karstums vieglāk panesams, jo gaiss nav tik mitrs un elpot viegli. Vienīgi vējš mēdz būt spēcīgāks, brīžam pūš 42 līdz 50 kilometru stundā, tā ka ritenis apstājas. Meža trase tiešām neierasta, jo parasti skrienu pa asfaltu. Domāju, ka arī Latvijā olimpiādes mēroga triatlona sacensības būtu derējis rīkot pilsētā, lai radītu par tām lielāku interesi, piešķirtu popularitāti, kā tas arvien plašāk attīstās visā pasaulē.– Acīmredzami nopietni trenējies – kāds ir tavs režīms un kurš to nosaka?Nedēļā nopeldu ap 20 kilometru, ar riteni nobraucu ap 300, noskrienu ap 60 – 80. Mans neklātienes treneris ir rīdzinieks Anatolijs Kozlovs – viņš atsūta treniņu programmas, ar viņu konsultējos par padarīto un darāmo.– «Pa starpām» droši vien arī strādā?Protams. Nu jau pāris gadu dzīvoju Fuerteventurā, vienā no Kanāriju salām, un strādāju četru zvaigžņu viesnīcā par fitnesa treneri. Kanāriju salas sportisti iecienījuši treniņnometnēm, tad iznāk arī ar viņiem darboties kopā.– Pietiek ar paša zināšanām vai esi tam speciāli mācījies?Gāju kursos un kārtoju eksāmenus, arī valodā. Ieguvu trenera sertifikātu.– Tad jau svešvalodās arī esi progresējis?Smejos, ka sazināties tagad varu sešās valodās. Brīvajā laikā cenšos papildināt savas valodu zināšanas. Pārsvarā tomēr ar hoteļa viesiem iznāk kontaktēties angliski. Nereti arī vāciski. Kāda iepazīšanās ar vācu triatlonistiem noslēdzās ar sadarbības līgumu, un tagad startēju viņu kluba sastāvā Vācijas otrajā līgā. Pēc nedēļas piedalīšos sacensībās Bonnā.– Vai mani Spānijā finansu krīzi? Un varbūt pretstatam – to, ka spāņi ir Eiropas futbola čempioni?Esmu priecīgs, ka man ir stabils darbs ar beztermiņa līgumu, bet krīzi noteikti var manīt. Daudzi cilvēki nevar atrast pastāvīgu darbu. Iesaistās uz sešiem mēnešiem, ņem kredītus. Bet par futbolu – nedēļu pēc čempionāta visā valstī valdīja pacilāts noskaņojums. Spāņi jau tā ir laipna un atsaucīga tauta, bet šis laiks bija patiešām īpašs.– Sacensības te vienā, te citā valstī – kad ceri būt atkal Latvijā?Varbūt nākamvasar uz Latvijas čempionātu atbraukšu, kas, iespējams, atkal notiks Jelgavā. Lielupes pludmale ir lieliski iekārtota. Vispār pilsētā pēdējā laikā redzams tik daudz labu pārmaiņu, cik iepriekš šeit visā dzīves laikā, šķiet, neesmu piedzīvojis.
