Ērtas ligzdošanas vietas uz plakanajiem ēku jumtiem, laba atkritumu barības bāze un maz ienaidnieku – tie ir galvenie faktori, kas pēdējos gados veicinājuši strauju sudrabkaiju savairošanos Jelgavā. Pašlaik putni «dzīvē ved» mazuļus, tāpēc pilsētniekiem jau agrās rīta stundās nākas pieciest neērtības kaiju skaļo balsu dēļ. Ornitologi norāda – nedz sudrabkaijas, nedz arī kupli savairojušies «brēcēji» krauķi, kas vairākos «mājokļos» baros ligzdo viena koka vainagā, cilvēkiem nav drauds.
Parasti sudrabkaijas, kas ir daudz lielākas par jūrmalā bieži sastopamajām reņģēdājām sugasmāsām, ligzdo uz plakaniem ēku jumtiem Rīgā un piejūras pilsētās un ciematos. Jelgavu, kas ir tipiska iekšzemes pilsēta, ornitologs Dmitrijs Boiko dēvē par izņēmumu, kur pēdējos gados sudrabkaijas jūtas tik ērti, ka strauji savairojušās no dažiem desmitiem līdz pat simtiem pāru. «Kur daudz atkritumu, tur arī daudz kaiju,» saka putnu pētnieks D.Boiko. Tas gan nenozīmē, ka Jelgavas ielās un pagalmos būtu liels apjoms drazu. Atkritumu urnu saturs pilsētā tiek izvests katru dienu, tomēr arī no šejienes netālajā «Brakšķu» izgāztuvē šos putnus lielā skaitā nemana. Poligona darba aizsardzības speciālists Agris Brikmanis «Ziņām» skaidro, ka izgāztuve putniem pēdējos gados nemaz tik iemīļota ieturēšanās vieta vairs nav – ievestos gružus uzreiz sablietē speciāla tehnika, turklāt ik pēc dažām minūtēm atskan īpašs «putnu lielgabala» troksnis, kas spārnaiņus aizbiedē.«Sudrabkaijas tā savairojas, jo tām nav dabisku ienaidnieku,» saka ornitologs D.Boiko. Mazliet tām gan nākas konkurēt ar vārnām, jo abu sugu putni mājo uz jumtiem. «Šīs kaijas ir plēsēji – divatā var notvert vārnas mazuli, katra paņem aiz sava gala, saplēš un notiesā,» dzīvnieku pasauli ilustrē D.Boiko. Taču cilvēkiem sudrabkaijas neuzbrūkot. Tagad, kad trīs nedēļas augušie kaiju mazuļi mācās lidot, pieaugušie putni gan kļūst mazliet agresīvāki. «Kad mazulis izaug gandrīz kā vista, nereti gadās, ka, īsti nemācēdams lidot, tas no jumta nokrīt zemē,» stāsta putnu pētnieks. Tad vecāki lidinās ap atvasi, parasti aizvilina uz nomaļāku vietu un baro, līdz jaunulis iemācījies lidot. Ja lempīgais sudrabkaijas bērns nokrīt uz ielas, tad gan kaijas kļūst skaļākas, kliedz, pat pikē virs gājēju galvām, taču cilvēkiem uzbrukt nemēdzot.«Rīgā tā jau ir kļuvusi par problēmu – putnu pilni iekšpagalmi,» saka D.Boiko. Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns atzīst, ka kaiju savairošanos ievērojis, jo viens bars mājo aģentūras tuvumā. Taču iedzīvotāju sūdzības līdz šim saņemtas nav.
