«Gandrīz katra novada sevi cienoša vidusskola veido neklātienes vai vakara maiņu apmācības programmas. Turklāt Jelgavā vien neklātienē mācās vairāk nekā pussimts mūsu novada jauniešu, kas nozīmē – neesam piedāvājuši visas iespējas,» Ozolnieku novada Izglītības nodaļas vadītājs Uldis Gāle pamato ieceri no nākamā mācību gada atvērt divas jaunas neklātienes apmācības programmas Ozolnieku vidusskolā. Par katru cenu pārvilināt jau esošos «neklātniekus» pašvaldība gan negrasoties.
Paredzēts, ka rudenī Ozolnieku vidusskolā neklātienē latviski un bilingvāli varēs apgūt gan 7. – 9. klases, gan vispārējās vidējās izglītības programmas. Mācības tiks organizētas ne tikai vidusskolas, bet arī Teteles pamatskolas ēkā. Ja būs pieprasījums, klases varēs iekārtot arī Ānē, sola U.Gāle, cerot uz potenciālo audzēkņu interesi. Ja tā nebūs pietiekama, iespējams, tiks veidota viena grupa un strādāts saskaņā ar individuālu plānu. Varbūtību, ka programmu varētu nesākt, Izglītības nodaļas vadītājs nepieļauj. Turklāt viens kandidāts mācībām jau pieteicies, atklāj U.Gāle. Saasinās konkurence«Ozolnieku vidusskola līdz ar savām neklātienes programmām noteikti būs mums konkurents. Patlaban taču visas skolas spiestas cīnīties par saviem audzēkņiem, bet tas pašā būtībā ir nepareizi,» uz visas izglītības sistēmas problēmu plašāk raugās Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas direktore Irma Sērmūksle. Mācību iestāde, kurā zinības aizvadītajā gadā apguva aptuveni 340 audzēkņu, par saviem izglītojamajiem cīnās ne tikai Jelgavas novada pagastos, bet arī pilsētā. Audzēkņu trūkuma dēļ slēgts konsultāciju punkts Elejā (skolēni zinības var turpināt Elejas vidusskolas izglītības programmās neklātienē). Savukārt Zaļeniekos, kur lielākoties mācās arodvidusskolas trīsgadīgo programmu izglītojamie, Šķibē un Svētē mācības turpināsies arī nākamgad. Līdzās divas vakarskolasTāpat Jelgavas Centra konsultpunktā, kas atrodas Jelgavas 2. pamatskolas telpās un kur lielākoties strādā pilsētas izglītības iestāžu pedagogi.«Savulaik mūsu priekšrocība un atšķirība bija tā, ka, nebūdama pilsētas skola, varējām atvērt klases ar mazāku audzēkņu skaitu. Tāpēc mūs izvēlējās tie, kuriem patika mācīties nelielās grupās. Lai gan šie noteikumi vairs nepastāv, tradīcija ir saglabājusies. Turklāt skolēniem patīk krieviskā vide, kas te valda. Ir, protams, arī tādi, kas staigā no skolas uz skolu. Sazvanāmies ar vakarskolas direktori un visu izrunājam,» mierīgu līdzāspastāvēšanu apliecina I.Sērmūksle. Viņa piebilst, ka skola strādās, kamēr būs pieprasījums, un, pateicoties veiksmīgi izstrādātajai tālmācības programmai, pagaidām tas ir pietiekams.Nākotne – tālmācība internetāTālmācību par savu «trumpi» sauc arī Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola, kur 1. – 12. klasēs latviešu un krievu valodā klātienē, neklātienē, eksternā un tālmācībā pagājušajā mācību gadā zinības apguva ap 450 izglītojamo. Direktora vietniece Inga Zudiļina stāsta, ka šis skaits jau vairākus gadus ir nemainīgs un neesot pamata domāt, ka tas varētu kristies.«Jūtamies stabili. Īpaši – ar tālmācības iespējām. Elektroniskajā vidē jau ievadīta gandrīz visa vidusskolas programma. Šovasar tā tika pabeigta pilnībā. Savukārt nākamgad sāksim strādāt ar pamatizglītības programmu,» stāsta I.Zudiļina.Neapstāties pie neklātienes programmām, bet attīstīties elektroniskās apmācības (tālmācības), kas būtu pieejama visiem skolēniem, virzienā grasās arī pati Ozolnieku vidusskola. Direktore Klāra Stepānova atklāj, ka to paredzēts ieviest pēc gada. «Šī iespēja ir izglītības sistēmas nākotne. Skolā, piemēram, mācās daudz sportistu, kuriem regulāri jādodas uz ārzemēm. Svarīgi, ka viņi elektroniskajā vidē spētu sekot līdzi mācībām,» pārliecināta direktore.
