Citiem neierādītā (apzināti izvairījos no vārda «jaunā») ampluā sevi pieteicis Harijs Daina Liepiņš – klajā nākušas «Gotiņas pasaciņas». Īstas, lasāmas (mākslinieka Andreja Rubuļa ilustrācijās – arī skatāmas) pasakas, ne fotogrāfijas, kaut daudziem jelgavniekiem H.D.Liepiņš vispirms pazīstams kā fotogrāfs.Izstāžu apmeklētāji atcerēsies H.D.Liepiņa darbus mākslinieku kopizstādēs, kā arī «Zemgalības zīmes» ne tikai pirms pāris gadiem Jelgavā, bet šopavasar arī Fotogrāfijas muzejā Rīgā, un tikai retais jelgavnieks nebūs redzējis viņa «Mātera ielas pludmali» – unikālu pēcnegaisa fotoreportāžu, kuru savulaik varēja vērot tieši mūsu pilsētvidē. Nekāds jaunums nav arī Harija stāstītprasme, ko viņš demonstrējis galerijā «Suņa taka» savās «Fotobūdas» nodarbībās.Nu – «Gotiņas pasaciņas». «Tās nav gluži tādas, pavisam maziem bērniņiem pirms gulētiešanas,» raksturojot sava jaunā gara darba mērķauditoriju, H.D.Liepiņš neslēpj, ka pasaciņas sanākušas diezgan «funktierīgas». «Devu tās testēt grāmatas mākslinieka A.Rubuļa piecgadīgajai meitai, viņa, būdama ļoti saprātīgs bērns, domu uztvēra ātri,» turpina Harijs. «Manām meitām jau ap divdesmit, bet saprata arī viņas, tā ka «Gotiņas pasaciņas» var lasīt arī pieauguši cilvēki.»«Pēc būtības tā ir spēlēšanās ar vārdiem,» atklāj pasaciņu autors, piemēram, «vilks ar traktoru». « Kā fotogrāfam man patīk spēlēties ar realitātes fragmentiem,bet kā teksta autoram – ar vārdiem,» turpina Harijs.H.D.Liepiņš neslēpj, ka gluži bez «grūdiena» no ārpuses grāmata diez vai būtu tapusi. Ierosme nākusi no SIA «Skrīveru saldumi». Strādājot reklāmas jomā, nācies popularizēt jaunu produktu līniju, un tā tapis kas līdzīgs pirmajām pasaciņām. Laika gaitā uzrakstīta arī otrā un trešā, un ideja pamazām pārvērtusies grāmatiņā.Kad «Gotiņas pasaciņas» būs ikvienam interesentam reāli iegādājamas? H.D.Liepiņš prognozē, ka visdrīzāk tās varētu parādīties nevis grāmatnīcās, bet «Skrīveru saldumu» nodaļās.
