Pēc izcīnīto medaļu daudzuma kā Jelgavas pilsētas, tā novada sportistiem Latvijas III olimpiāde bijusi veiksmīgāka, nekā iepriekšējā pirms četriem gadiem Ventspilī: pilsētai par divām, novadam – par astoņām godalgām vairāk. Tiesa, pilsētas pārstāvjiem šogad mazāk spožuma – iepriekšējo astoņu zelta medaļu vietā sešas. Novadam toties no trim izdevies pakāpties līdz četrām.
Cik objektīvi un taisnīgi ir attiecīgās pašvaldības sporta dzīves (un panākumu) vērtējumu reducēt līdz olimpiādes medaļu skaita apkopojumam? Diskusijas sporta darbinieku vidū par to aktualizējas līdz ar kārtējo pasākumu. Treneriem savukārt vairāk kremt, ka neoficiālajā olimpiādes kopvērtējuma skalā vietas tiek rindotas tikai pēc zelta medaļu skaita.Viss izšķīrās sekundes tūkstošdaļās«Vieglatlēti, manuprāt nostartēja labi. Desmit godalgotas vietas. Tiesa, ja ne pāris neveiksmes, tad visi manējie būtu medaļniekos,» vērtē Jelgavas novada Sporta centra trenere Laila Nagle. «Pirmais «fēleris» gadījās sacensību pašā sākumā, kad Inese Nagle 100 metru barjerskrējienā faktiski atdeva zeltu, pat neuzsākusi cīņu, – pāragrs starts un diskvalifikācija. Vladislavs Prosmickis 400 metru barjerskrējienā dabūja bronzu, bet arī varēja labāk – distances sākumā solis saminstinājās. Toties 4 x 400 metru stafetē Vlads līdz pat finišam rādīja lieliskas cīņas piemēru. Laiks ar bronzas konkurentiem valmieriešiem bija vienāds pat sekundes simtdaļās, un tikai fotofiniša analīze piešķīra septiņas sekundes tūkstošdaļas par labu konkurentiem,» bēdīgo faktu atceras trenere, taču īpaši nesūrojas, jo tāds nu reiz ir sports. Katru neveiksmi sportisti paši pārdzīvo, bet skeptiskā sabiedrība, kas no viņiem pieprasa tikai uzvaras un medaļas, viņasprāt, ir šajā ziņā izlutināta.Vai uz olimpiādi jābrauc cilvēkiem, kas netiek pie medaļām? «Kādēl gan ne, ja viņi izpildījuši normatīvus? Kopā ar V.Prosmicki skrēja trīs jauniešu vecuma puiši, un stafetē katrs no viņiem savu posmu veica ātrāk, nekā to iepriekš spējuši individuāli. Lūk, ko nozīmē komandas gars, ko vairo līdzdalība tādos pasākumos, kā Latvijas olimpiāde,» Laila priecājas par sasniegto un cer, ka Latvijas jaunatnes čempionātā jūlija beigās Ventspilī sportisti arī rādīs labus rezultātus.Kritizē organizētājus«Labāk nevarējām vēlēties,» par delegācijas startu olimpiādē saka Jelgavas novada Sporta centra direktors Vladislavs Beitāns. «Pēc medaļu skaita starp novadiem esam pirmajā vietā, diemžēl vērā ņem tikai zeltu,» arī V.Beitāns šādu vērtējumu, kas ieviests kopš otrās olimpiādes, uzskata par aplamu. «Ar Rīgu, kur viens Bolderājas rajons tik liels kā mūsu novads, taču šādā veidā neviens nevar konkurēt. Kāpēc nevarētu atsevišķi vērtēt pilsētu, novadu un arī mazāko novadu pašvaldības?» viņš retoriski jautā, atcerēdamies, ka savulaik lauku sporta spēles šajā ziņā bijušas «taisnīgākas».«Ja pēc zelta, tad Liepāja var aizvest piecas mākslas vingrotājas, piecas sporta vingrotājas, jo reti kur šos sporta veidus piekopj, vēl kādu peldētāju un nostāties tūlīt aiz Rīgas,» spriež V.Beitāns.Pašu novada 65 cilvēku delegācijas apjomu viņš vērtē kā optimālu. «Varējām varbūt sieviešu futbolkomandu aizvest, pludmales volejbolistus, vēl kādu vieglatlētu, taču «filtrējām» ar domu, ka uz olimpiādi jābrauc cīnīties par godalgām.»Toties nesaudzīga kritika tiek spēļu rīkotājiem. «Pulksten 11 bija jāsākas sacensībām pludmales volejbolā, taču tur vēl tīkli nebija uzvilkti. Ja atklāšanas parādē uz 40 minūtēm pazūd elektrība, līdz dalībnieki jau sāk izklīst, – nu kur vēl tālāk! Pilsētā nekādu norāžu uz olimpiādes sacensību vietām. Iepriekš Ventspilī katrai delegācijai bija savs sabiedriskais gids, kas palīdzēja orientēties pilsētā un risināt sadzīviskas situācijas. Šoreiz tā visa pietrūka.»«Kāds zelts vēl būtu derējis»Jelgavas Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis atzīst, ka pāris vietās gaidītais spožums pārvērties sudrabā. Piemēram, triatlonā. «Ir jau arī saprotams Viktora Vovruško rezultāts. Triatlonists pirmoreiz skrēja pa meža trasi. Ietekmēja arī saīsinātā sprinta distance, domāju – klasiskajā viņš būtu ticis līdz uzvarai. Cerējām arī uz Daces Šteinertes zeltu diska mešanā, bet sanāca sudrabs («Ziņas» atvainojas Dacei un līdzjutējiem, ka sportistes vārds izslīdējis no 10. jūlijā publicētā medaļnieku saraksta, – red.). Toties peldētāja Zane Tīrumniece vinnēja Latvijas rekordisti – malace! Mūsu peldētājiem vispār bija jaunākā komanda, un lielākās perspektīvas gaidāmas pēc četriem gadiem. Labu ieguldījumu medaļu pūrā deva smaiļotāji un kanoisti, taču, ja gribam komandu saglabāt un atjaunot, jādomā par sporta bāzēm.»Rūgtumu J.Kaminskis pauž par boksu. «Jautājām federācijai pēc sportistu reitinga, bet tādu nevarējām dabūt. Paļaujoties uz treneru informāciju, aizbrauca 18 bokseru, bet, cik skatījos pēc sarakstiem, pieci nemaz neizgāja ringā, un pa visiem pārveda vienu bronzas medaļu. Faktiski tūristus aizvedām,» paškritiski secina Sporta centra direktors, solot šādu kļūmi turpmāk nepieļaut.Ar kopvērtējuma sistēmu viņš tāpat nav mierā – tad jau drīzāk jāpiešķir punkti par katru olimpiskajā sešniekā izcīnīto vietu. Norāžu trūkums Liepājā traucējis arī Jelgavas delegācijai. Bet situācija futbola laukumā, kur komandas cīnījušās «kapa klusumā», bet tablo vien vēstījis, ka spēlē «Liepājas metalurgs» un «Viesi», šķitusi pat aizvainojoša.
