Jelgava ir viena no zaļākajām pilsētām Latvijā. To apstiprina ne tikai kuplais parku skaits, bet arī fakts, ka apstādījumi aizņem ap septiņiem procentiem no pilsētas teritorijas.
Pilsētas zaļā rota nepieciešama, lai uzlabotu klimatu, attīrītu gaisu, slāpētu trokšņus, regulētu augsnes mitrumu un radītu estētisku ārējo vidi, piemērotu cilvēku rekreācijai un fiziskajām nodarbībām. Apstādījumi ir arī pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums, dabas daļa, derīgu un retu kukaiņu un putnu mājvieta. Koki arī rūpējas par pilsētu vēdināšanu – piesārņotais siltais gaiss ceļas uz augšu, bet zaļajos vainagos attīrītais un atvēsinātais nonāk piesārņotā vietā. Koku eksperts un SIA «Alejas projekti» vadošais arborists Gvido Leiburgs stāsta, ka jebkurš koks pilsētā ir vērtība, ja vien tas aug īstajā vietā. «Parkā koki var sasniegt ievērojami lielākas dimensijas nekā tas ir ielu apstādījumos, jo tur ir vairāk augsnes, dzīves telpas un mazāk traucējumu. Jo tas ir lielāks, jo lielāks tā ieguldījums labvēlīgas vides nodrošināšanā – gaisa attīrīšanā, skaņu un putekļu absorbēšanā, ēnas nodrošināšanā, augsnes ielabošanā ar lapu kompostu, psiholoģiski labvēlīgā dzīves telpas radīšanā,» stāsta G.Leiburgs.No 100 liepām trīs neizdzīvo Jelgavas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins lepojas ar bagātīgu zaļo mantojumu pilsētā – dižkokiem, retām un izcilām sugām pilsētas parkos un skvēros. «Riekstkoki Hercoga Jēkaba laukumā un Raiņa parkā, ceriņlapu katalpa, dzeltenās zirgkastaņas un Latvijai neraksturīgā gledīčija Raiņa parkā un papīra bērzi Stacijas parkā, piramidālie ozoli Jelgavas pils parkā, Driksas ielas Zviedrijas pīlādži ir tikai neliela daļa no vērtīgām sugām. Grūti izšķirt, kurš koks īpašāks, jo katram ir savs skaistums un noderība. Daži ir neraksturīgi mūsu klimatiskajiem apstākļiem, citiem lielāka dendroloģiskā vērtība, ir arī virkne dižkoku, bet ielu apstādījumos jāizvēlas izturīgākās un spēcīgākās sugas. Gobas slimo, zirgkastaņām dzeltē lapas, un vasaras otrajā pusē tās stāv bez savas zaļās rotas, tagad arī bērziem izkalst lapas, tāpēc daudzviet pilsētā tos nākas nozāģēt. Taču liepas gadu gaitā ir pierādījušas savu izturību – no 100 iestādītajiem kociņiem nosalst viens vai divi, vēl vienam aplauž zarus, un tas iznīkst, taču tās ir visizturīgākās,» skaidro A.Lomakins.Ielu apstādījumos jāizmanto izturīgākās sugas, jo šie koki visvairāk cieš no automašīnu izplūdes gāzēm, pazemes komunikāciju tīkliem, un tiem atvēlētais zemes gabals ir ierobežots, lai tās varētu parādīt sevi visā krāšņumā. «Lielās ielas rekonstrukcijas rezultātā būs jāšķiras no trešdaļas koku. Tagad to daudzviet rotā divrindu liepu aleja, bet pēc rekonstrukcijas tiks paplašināta ielas gultne, jo jāparedz vieta arī autostāvvietām, tāpēc cietīs zaļā zona, un jaunās liepas augs tikai vienā rindā,» piebilst Jelgavas ainavu arhitekts.Pussimts sirmgalvju«Dažādu sugu daudzveidība apstādījumos nav tikai dendrologu untums, tam ir arī vairāki praktiski apsvērumi. Pirmkārt, pilsētas zaļo rotu, tāpat kā cilvēkus, ietekmē slimības, un, ja tiktu stādītas, piemēram, tikai parastās gobas, tad šobrīd praktiski vairs nebūtu dzīvu koku, jo šīs sugas pārstāvji pēdējās desmitgades laikā strauji izmirst slimības dēļ. Cilvēkiem būtu ļoti nomācoši, ja apkārt augtu vienas sugas pārstāvji, piemēram, egles. Koku sugu dažādība nodrošina vainagu formu atšķirības, lapu un ziedu krāsu, smaržu. Tie ir skaisti visos gadalaikos, piesaistot cilvēku uzmanību. Ar mājvietām un barību tie nodrošina gan putnus, gan arī sēnes un ķērpjus. Galu galā – Jelgava taču būtu daudz pelēcīgāka, ja krāšņajām zīdastēm ziemā nebūtu ierasto pīlādžu ogu!» emocionāli bilst G.Leiburgs.Liela loma pilsētas apstādījumos ir dižkokiem, kādu Jelgavas pilsētā ir 45. Šo milzeņu saglabāšanā izpaužas tautas pietāte pret dabu. Formāli tos sargā arī vairāki normatīvie akti, kas nosaka to kopšanas kārtību un saimnieciskās darbības ierobežojumus dižkoku aizsardzības zonā. Lai nodrošinātu tādu lielu koku ilgtspējību ainavā, tos nepieciešams kopt, ko labāk uzticēt profesionāliem kokkopjiem jeb arboristiem.Jelgavas pilsētā un tuvējos novados lielākais koks ir skvērā pie Jāņa Asara ielas. Tā ir 30 metru augstā melnā papele ar 6,2 metru stumbra apkārtmēru, bet resnākais pilsētā augošais ozols ar 5,61 metra apkārtmēru aug Garozas ielā.Plānojot tūrisma maršrutus Jelgavā, speciālisti iesaka tajos iekļaut vietas, kurās vienuviet var iepazīties ar vairākiem dižkokiem – Ozolpils parkā, Bērzu kapos, Jelgavas pils parkā un Sv.Annas baznīcas apkārtnē. Fakti Uz vienu Jelgavas iedzīvotāju ir 3,8 kvadrātmetri pļauta zāliena ārpus pagalmiem un apmēram 1,5 kvadrātmetri iekoptu parku un skvēru Pilsētas apstādījumi aizņem 417,9 hektārus jeb 6,9 procentus Jelgavas platības Jelgavas pilsētas teritorijā ir 11 parku un skvēru Jelgavā ir 45 dižkoki – ļoti lieli un veci, kam ir kultūrvēsturiska, estētiska, zinātniska, izglītojoša un bioloģisko daudzveidību saglabājoša funkcija No Jelgavas dižkokiem 60 procenti aug parkos un skvēros Koki desmit reizes labāk iespaido pilsētas klimatu nekā zāliens Zāliens labvēlīgi ietekmē mitruma infiltrēšanos augsnē, mazāk ūdens nonāk kanalizācijā, mazina ielu pārplūšanas risku spēcīgās lietusgāzēs Gaisu no putekļu daļiņām vislabāk attīra kokaugi ar nokarenām un raupjām lapām Daudzi koki spēj uzņemt sēra dioksīdu, tādā veidā samazinot tā kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi Ja stādījumi pareizi veidoti, pilsētas troksni iespējams samazināt par desmit decibeliem
