«Mēs vienmēr cenšamies sākt ar Jelgavu, jo tas ir simboliski. Tā ir vieta, kur mēs paši uzaugām, kur dzima «Prāta vētra». Ak, šausmas, jau pirms 23 gadiem – Jelgavas 1. ģimnāzijā, kur visi arī satikāmies…» tā intervijā «Zemgales Ziņām» saka «Prāta vētras» līderis Renārs Kaupers.
Īsi pirms koncertturnejas «Prāta vētras» puiši jelgavnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Jānis Jubalts un Māris Mihelsons, kā vienmēr smaidot un dzenot jokus, intervijā «Zemgales Ziņām» stāsta par sevi, Jelgavu, nākotnes plāniem un, protams, par savu jaunāko radošo «bērnu» – albumu «Vēl viena klusā daba». Tajā iekļautās 12 dziesmas ir «Prāta vētras» kārtējais studijas darbs, kas tapis no pērnā gada septembra līdz šā gada aprīlim. Dala naudu lauku attīstībaiJelgavas Lauku partnerības «Lielupe» izsludinātajā mazo projektu konkursā, kam finansējumu sešu tūkstošu latu apmērā piešķir Jelgavas novada pašvaldība, šogad iesniegti 30 darbi, kas ir par pusi mazāk nekā pērn. Savukārt uz daudz lielāku ES naudu, īstenojot Lauku attīstības programmas pasākumus, ceturtajā kārtā pretendē 40 projektu, informē partnerības valdes priekšsēdētāja Līga Švānberga. Viņa piebilst, ka dažās jomās, visticamāk, tiks rīkots atkārtots konkurss, jo finansējums palicis pāri.Sodīte plūdu laikā soda ap pusotra simta mazdārziņu saimnieku «Pērn mums bija plūdi septiņas reizes, augļu koki iznīkst, vairāki dārzi ir pamesti,» sūdzas Glūdas pagasta dārzkopības sabiedrības «Straume G» iemītnieki. Jau vairāk nekā gadu tās priekšsēdētājs Paulis Butāns daudzkārt vērsis Zemkopības ministrijas un Jelgavas novada pašvaldības uzmanību, bet speciālisti iesaka zemju īpašniekiem pašiem vienoties, lai problēmu atrisinātu, jo normatīvi liedz ar savu atbalstu iesaistīties valstij vai pašvaldībai. Posās uz Norvēģiju, bet nonāca Itālijā Jelgavnieks Aigars Ieviņš īsi pirms vasaras saulgriežiem devās Eiropas tūrē apskatīt skaistākās vietas, baudīt citu valstu viesmīlību un ieelpot svaigo kalnu gaisu. «Vecvecāki vēlējās izmest līkumu pa Eiropu. Sākotnējie plāni bija doties uz ziemeļvalsti Norvēģiju, taču vēlāk nospriedām, ka jātēmē zemāk, turklāt kalnus pa ceļam varēsim apskatīt arī Šveicē, Austrijā un Itālijā. Galamērķis bija Venēcija, plānojām pabūt arī Vidusjūras pludmalē un apskatīt Reinas ūdenskritumu. Mani uzaicināja pievienoties, jo esmu autovadītājs, kas pārzina svešvalodas. Atlika vien noīrēt deviņvietīgu busiņu, lai ar draudzeni, mammu, vecvecākiem un diviem suņiem varētu doties ceļā,» stāsta Aigars. Savu kaķi viņš uzticēja draudzenes Ilzes mammai, bet vecvecāku suņus ņēma līdzi, jo bija žēl atstāt pie svešiem cilvēkiem. Plašāk par Aigara ceļojumu – laikrakstā otrdien.Baigajā laikā uzplauka dzejnieka Gunara Saliņa un Jautrītes mīlestības brīnumsPārlielupē, Upes ielā, no kuras paveras skats pār upes palieņu pļavām, atrodas māja, kas glabā novadnieka trimdas dzejnieka Gunāra Saliņa (1924 – 2010), kā arī viņa sievas literatūrzinātnieces Jautrītes Saliņas (1924 – 2011) soļus. Saliņu dzimtā mainījušās paaudzes. Māju vecā saimniece Anitra Pārupe, kas kļuva par Gunāra brāļa Aleksandra dzīvesdraugu un visu mūžu veltījusi grāmatu rediģēšanai, «Zemgales Ziņām» uzticējusi Jautrītes Saliņas nepublicēto manuskriptu «Pagājušo pāršķirstot». Tas tapis astoņdesmito gadu beigās ASV un stāsta arī par Otrā pasaules kara laiku – piedzīvojumiem Jelgavas Valsts skolotāju institūtā, pilsētā, laukos. Otrdienas «Zemgales Ziņās» publicējam fragmentu no Jautrītes Saliņas «Pagājušo pāršķirstot».Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 17.jūlija numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .• Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
