Ozolniekos, Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā jau ceturto reizi kopā sanāca Baltijas valstu lauksaimniecības konsultāciju dienestu vadītāji.
Ozolniekos, Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā jau ceturto reizi kopā sanāca Baltijas valstu lauksaimniecības konsultāciju dienestu vadītāji. Šādi saieti notiek reizi gadā. Šoreiz tajā piedalījās arī Dānijas un Vācijas lauksaimniecības konsultanti un attiecīgu firmu pārstāvji.
Vērtējot dažu valstu konsultatīvo dienestu atšķirības, Latvijas centra direktore Laimdota Straujuma stāstīja, ka mūsu dienests ir visvairāk komercializējies. Lietuvā, piemēram, strādā tikpat daudz cilvēku, taču no valsts dienests saņem divreiz lielāku finansējumu un viņu pašu nopelnītais nav pat desmitā daļa no gada budžeta. Latvijas dienestā turpretim pašfinansēšanās šogad sasniedz jau 40 procentu budžeta: 25 procentus veido iekasējumi par pakalpojumiem no zemniekiem, 15 procentu tiek iegūts no dalības dažādos projektos.
– Tik liela pašfinansējuma daļa atbilst attīstītu Eiropas valstu pieredzei, – sacīja Laimdota Straujuma.
Savukārt Igaunijā vispār nav nacionālā konsultāciju dienesta. Tur lauksaimniecības konsultanti strādā individuāli un ir apvienojušies savā organizācijā. Igaunijā par konsultanta pakalpojumiem valsts maksā zemniekam, bet viņa daļa, tāpat kā Lietuvā, nepārsniedz desmito daļu no kopējām pakalpojumu izmaksām. Igaunijā gan ir grūtības pašu konsultantu mācību organizēšanā un vienotas grāmatvedības uzskaites ieviešanā zemnieku saimniecībās. Lietuvā savukārt grāmatvedības uzskaiti zemnieku saimniecībās pilnā mērā apmaksā valsts.
Dāņi uzskata, ka viņu lauksaimniecības konsultāciju dienesta modelim vistuvāk ir Latvija. Viņi ir arī pārsteigti par Latvijas kolēģu panākto augsto pašfinansējuma daļu. Taču Laimdota Straujuma domā, ka tas nemaz nav tik labi, jo tā netiek pietiekami aptverti visi reģioni un zemnieks ar mazāku maksātspēju pie pakalpojuma netiek. Tādēļ maksas pakalpojumu palielināšana nebūtu prāta darbs.
Jelgavnieki ciemiņiem daudz stāstīja arī par netradicionālās lauksaimniecības veicināšanu un demonstrējumu programmām. Arī par to, ka, izraugoties demonstrējumu saimniecību, pilnā mērā tiek ievērotas zemnieku vēlmes. Latvijā pavisam šogad ir 92 demonstrējumu saimniecības, kurās izmēģinājumus apmaksā no valsts subsīdiju naudas. Pērn tiem naudu deva Eiropas Savienības PHARE programma. Šogad ir jauni izmēģinājumi rapša audzēšanā, cūku, teļu un slaucamo govju ēdināšanā, arī dārzeņu audzēšanā.
Laimdota Straujuma domā, ka mums būtu vērts sekot lietuviešu nesen iesāktajam eksperimentam un slēgt ar zemniekiem līgumus par viņu saimniecību kompleksu uzraudzīšanu. Tēlaini runājot, tā varētu būt tāda kā sava «ģimenes ārsta» izraudzīšanās.
Tikšanās dalībnieki apmeklēja augkopības demonstrējumu saimniecību «Anšītes» Dobeles rajonā un zemnieku saimniecību «Aptiekas» Zaļeniekos.
Nākamā lauku konsultantu tikšanās paredzēta pēc gada Igaunijā.
