Lielplatones pagastā zemnieku saimniecībā «Līgo», kur pirms diviem gadiem sāka darboties biogāzes spēkstacija, šogad tapis dārzniecības komplekss, kurā augošie 25 tūkstoši gurķu stādi izmanto biogāzes saražoto siltumu, kas līdz šim kā elektrības blakusprodukts pa daļai «gāja gaisā». «Negribas sevi lielīt, bet mūsu siltumnīca ir lielākā Baltijas valstīs,» stāsta «Līgo» dārzniecības vadītāja Signija Ogriņa.
«Ziņas» jau rakstīja par «Līgo» topošo sēklaudzēšanas kompleksu. Tā galvenā stikla siltumnīca, kas plešas hektāra teritorijā un slejas piecarpus metru augstumā, pa gabalu šķiet līdzīga sporta pilij. S.Ogriņa paskaidro, ka gurķi minerālvatē iesēti 14. jūnijā. Divas diennaktis vatē ievietotās sēklas turēja diedzinātavā 30 grādu temperatūrā. Pēc tam uzdīgušie dēsti tika novietoti lielajā siltumnīcā. Pirmdien tie sākuši ziedēt. Latvijas Biogāzes ražotāju asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš zina teikt, ka Vinteri pašlaik ir vienīgie zemnieki valstī, kas liek lietā biogāzes ražošanas laikā iegūto siltumu, kas veido ap 40 procentu no saražotās enerģijas. Plašāk par Vinteru rūpalu – otrdienas «Zemgales Ziņās». Saimniece, kuras suņi sakoduši divus cilvēkus, sūdzas, ka viņas dzīvnieku nomocījuši policisti un patversmes darbiniekiNemieri Stadiona ielā Ozolniekos – kādas privātmājas pagalmā lielas nekārtības vidū izmitināti vairāki suņi un kaķi, kuru dēļ saspīlēta gaisotne izveidojusies kaimiņu vidū. Dzīvnieku saimniece aizgūtnēm stāsta, ka par savas mājas iemītniekiem rūpējas, bet viņas teiktajam nepiekrīt kaimiņi un atbildīgie dienesti, uzsverot – sievietei piederošie suņi ir bīstami, taču nekavējoties tos konfiscēt neļauj likums. Topošajiem uzņēmējiem Zemgalē – mazas izredzesJau vērtēšanas procesa sākumā neoficiāli, bet diezgan droši zināms, ka no 20 miljoniem latu ES atbalsta, kas paredzēts jaunu uzņēmumu radīšanai un pašreizējo attīstībai, Jelgavas novada ražotgribētājiem tiks niecīga daļa. Patlaban no 160 ES naudas tīkotājiem uz atbalstu var cerēt tikai deviņi. Veselībai naudas ir divreiz mazāk, nekā vajadzētuVeselības ministrija atkal jau ir aktualizējusi jautājumu par veselības aprūpes nodokļa ieviešanu, šim mērķim atvēlot daļu no samaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN). Uzņēmēju organizācijas jau paudušas bažas, ka šāda sistēma nevar būt uzskatāma par labu instrumentu ēnu ekonomikas apkarošanai. Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris intervijā norāda – centieni ieviest šādu nodokļa principu ir tikai darbības imitācija bez reāla pamata.Jelgavnieki Guna un Uldis Stepiņi izceļojuši pa 37 valstīm un apliecina, ka tas ne tikai bagātinājis iespaidus, bet arī stiprinājis abu mīlestību«Mani vecāki vienmēr bijuši aktīvi ceļotāji. Notika pat tā – esot ar mani septītajā grūtniecības mēnesī, mamma kopā ar tēti vecmāmiņām par lielām šausmām «javiņā» devās uz Tallinu. Tāpēc saku, ka ar to ceļošanas «gēnu» droši vien esmu piedzimusi. Vēlāk, spēlējoties ar sētas bērniem, sēdāmies uz malkas zāģējamā krāģa un tēlojām, ka braucam ar moci ekskursijā. Pa jokam kūrām ugunskuru, stutējām telti. Man bija pilnīgi skaidrs – kad pašai būs ģimene un savs braucamais zem dibena, noteikti ceļosim!» vaļasprieka, bez kā vairs nav iedomājams neviens Stepiņu pavasaris, vasara un dažkārt arī rudens, sākumu atceras Jelgavas 1. ģimnāzijas direktora vietniece Guna Stepiņa. Kopā ar vīru būvinženieri Uldi un dēliem, patlaban studentiem, Ģirtu Edvartu un Matīsu krustu šķērsu piedzīvots gan pašu Latvijas skaistums, gan izbaudīta Eiropas un pasaules savdabība. Par viņu piedzīvojumiem plašāk – otrdien laikraksta drukātajā versijā.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 24.jūlija numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .• Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
