Par izsmieklu vai spīti spēkā esošajiem noteikumiem, aizsargmehānismiem, veselajam saprātam un sodam brīvdienās vairāki cilvēki atkal centušies uzrāpties jau par leģendu kļuvušajās vantīs pašā galvaspilsētas centrā. Iespējams, tādā veidā viņi gribējuši atzīmēt baiso mēneša jubileju, kad gluži kā tādā realitātes šovā vantīs uzlīda un visu acu priekšā nolēca kāds garīgi nelīdzsvarots jauneklis. Taču dzīvībai bīstamā pasākuma iemesli šo brīvdienu kāpējiem, šķiet, tomēr būs bijuši citi. Publiskajā telpā jau izskanējušas ziņas par alkohola un narkotiku klātbūtni viņu sistēmās, kā arī psihiska rakstura problēmām. «Varoņiem» tas radījis ilūziju, ka ne tikai «jūra līdz ceļiem», bet arī pārliecību, ka šādā pārgalvīgā veidā varēs «paspīdēt» draudzenes priekšā vai atbrīvoties no strīdā uzkarsētajām dusmām.Varētu teikt – lai jau rāpjas, lec un sitas, ja ir tik dumji! Sargu katram pie sāniem taču nenoliksi, īpaši apzinoties, ka šādi cilvēki sabiedrībā vienmēr ir, bija un būs. Tāpat kā vietas, kur uzrāpties un demonstrēt savu «varonību», muļķību vai gļēvumu. Piemēram, jelgavniekiem labi zināms nepabeigtais daudzstāvu nams Pumpura ielā, kuru privātīpašnieka neizdarības dēļ vairāki bija izvēlējušies, lai nokārtotu rēķinus ar dzīvi. Šā gada sākumā pašvaldība, aizmūrējot bīstamās durvju un logu ailas, procesu gan ir apturējusi. Taču kā būs ar jaunā gājēju tilta vantīm un citiem objektiem, kurus noteikti centīsies «iekarot» kādi pārgalvji? Vai arī tie būs jāsmērē ar ķēpīgu ķiti, jāliek apkārt dzeloņdrātis un jānorīko apsardze, padarot to par gluži vai militāru pasākumu? Atbilde droši vien ir kaut kur pa vidu visas sabiedrības interesēm, objekta īpašnieka ambīcijām un neprāšu gribasspēkam kārtējo reizi kādam kaut ko pierādīt.
