Pirms pāris nedēļām Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvalde saņēma ziņojumu, ka kādā uzņēmumā ir 20 tūkstošu latu liels iztrūkums.
Pirms pāris nedēļām Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvalde saņēma ziņojumu, ka kādā uzņēmumā ir 20 tūkstošu latu liels iztrūkums. Noskaidrojās, ka uzņēmuma grāmatvedis šo naudu ir piesavinājies. Uzņēmums darbojas jau piecus gadus, taču aizdomas par iztrūkumu tā vadītājam radās tikai pagājušā gada nogalē.
Jelgavas Policijas pārvaldes Ekonomiskās policijas priekšnieks Aigars Adata «Ziņām» sacīja, ka nenoliedzami šajā noziegumā vaina jāuzņemas grāmatvedim. Taču arī uzņēmuma vadītājs ir daļēji vainojams notikušajā. Jāatceras, ka naudas vilinājums ir ļoti liels, īpaši, ja ir darīšana ar tik lielām summām kā minētajā gadījumā. Nedrīkst izveidoties situācija, kad vadītājs nezina, ko dara grāmatvedis, kas atrodas viņa pakļautībā. Nelikumīgo naudas piesavināšanos varēja konstatēt jau pašā sākumā, ja vien vadītājs būtu visam sekojis līdzi. Līdzīgi gadījumi Jelgavā nav retums.
Diezgan regulāri Policijas pārvalde saņem ziņojumus arī par dažāda mēroga krāpšanām.
Aigars Adata pastāstīja, ka krāpšanu apmēri mēdz būt visdažādākie – sākot no izmānītiem pāris latiem līdz krietni lielākām summām. Parasti cilvēki, kas pelna ar blēdīšanos, ir ārkārtīgi komunikabli, viegli uzsāk sarunu un iemanto uzticību.
Bijis kāds gadījums, kad benzīna uzpildes stacijā pie pārdevējas pienākusi sieviete un stāstījusi, ka iepriekšējā vakarā stacijas priekšnieks no viņas nopircis apavus, taču viņam pietrūcis pārdesmit latu. Stacijas priekšnieks teicis, ka trūkstošo naudu pārdevēja iedošot no kases, bet viņš vakarā to atlikšot atpakaļ. Šī sieviete zinājusi sīkumus, kas patiesi viesuši uzticību. Nauda tika iedota, sieviete aizgāja, bet stacijas priekšniekam, kā jau tas bija paredzams, kurpes pirkt pat prātā nebija nācis.
A.Adata sacīja, ka krāpnieki ir tik veikli runātāji, ka upuris, pat ja ikdienā ir visai attapīgs, iedod blēdim naudu. Tikai pēc brīža viņš apjauš, ko izdarījis, bet tad jau ir par vēlu. Arī šajā gadījumā pārdevēja varēja piezvanīt priekšniekam un pajautāt, vai tiešām no kases ir jādod nauda. Lieta tūdaļ būtu noskaidrojusies, un nauda netiktu izkrāpta.
Pirms kāda laika par sava veida krāpšanas upuri bija kļuvusi arī «Zemgales Ziņu» un «Lauku Avīzes» redakcija. Kāds vīrietis bija ienācis redakcijā un sekretārei palūdzis atļauju piezvanīt. Tā viņam netika liegta. Taču izrādījās, ka vīrietis nevis zvanīja, bet gan redakcijas tālruni pāradresēja uz savu mobilo tālruni. Vēlāk noskaidrojās, ka šī procedūra tika veikta tādēļ, lai viņa meitenei nebūtu jāmaksā par mobilajām sarunām. Toties redakcijai bija jānorēķinās par mistiskām sarunām, bet krāpnieka meitene ar savu puisi varēja runāt tik, cik tīk.
Raksturīgi ir gadījumi, kad krāpnieks kādā uzņēmumā pasūta lielu preču daudzumu. Parasti piektdienas vakarā vai sestdienā, kad bankas nestrādā, «klients» zvana uzņēmuma vadītājam un saka, ka nauda ir bankā pārskaitīta, un uzņēmuma vadītājs atļauj «klientam» preci paņemt. Protams, kad noskaidrojas, ka nekāda naudas nav, «klients» vairs nav sameklējams.
Ekonomiskās policijas priekšnieks atzina, ka, papētot Jelgavā notikušo krāpšanas gadījumu statistiku, jāsecina, ka galvenokārt krāpnieki ir vīrieši un tikai ar salīdzinoši nelielām blēdībām nodarbojas daiļā dzimuma pārstāves. Jelgavā visizplatītākās pāridarītājas ir čigānietes, kas garāmgājējiem piedāvā pazīlēt. Policijai kāda no viņām esot teikusi, ka nekad nevienu nav krāpusi. Ja cilvēki ticot visām zīlēšanas muļķībām – paši vainīgi. Viņai taču neesot grūti pazīlēt. Taisnība vien ir: kur ir aitas, tur ir arī cirpēji.
