Mūki Lielajā Novgorodā aicina gatavoties «lielajam eksāmenam».
Lai apskatītu vietu, kur dzimis Krievijas valsts aparāts, jādodas uz Lielo Novgorodu, kas snobiskos eiropiešus pārsteidz ar pavisam citādu kultūrvēsturiskā mantojuma izpratni.Vasarā, kad daudzi atpūtnieki no kaimiņu zemes labprāt brauc uz Latviju, ieteicams izvēlēties kādu mazāk noslogotu robežšķērsošanas punktu. Mēs devāmies uz Vientuļiem Viļakas novadā. Vietējie, kas reizi nedēļā pāri robežai brauc pēc degvielas, cigaretēm un alkohola, stāstīja – parasti procedūra neaizņem vairāk par stundu. Taču mums nepaveicās – uz abu valstu robežas pavadījām piecas stundas, jo kaimiņu muitas darbinieki nez kāpēc vienkārši negribēja strādāt. Robežsargi ir nopietni ļaudis, tāpēc, dīkdieņojot un gaidot savu rindu, labāk pārāk neaizrauties ar apkārtnes vērošanu. Labierīcībās tikt var, taču pēc tam obligāti jānāk atpakaļ uz automašīnu, lai neradītu muitniekos stresu. Arī tas, vai no braucamā liks izkraut visas mantas vai pietiks ar vispārējo apskati, atkarīgs no katra robežas sarga noskaņojuma.Svinēs valsts rašanās svētkusTā kā Lielā Novgoroda atrodas kaimiņu zemes «mūsu pusē», ceļš nav tāls – no Jelgavas ap 500 – 600 kilometru atkarībā no robežas šķērsošanas vietas. Taču īss ceļš nenozīmē braucienu bez pārsteigumiem. Krievijas autovadītāju kultūra ir baisa, bedres – dziļas un platas, remontdarbi – nepārdomāti. Priecē vien policisti, kas pēc pāratestācijas tiešām kļuvuši pieklājīgāki un zinošāki.Lielā Novgoroda Volhovas upes krastā ir senākā Krievijas pilsēta, kurā aizsākās valsts aparāts. 862. gadā par kņazu kļuva Rjuriks, ko arī pieņemts uzskatīt par pirmo valsts vadītāju. Par godu šim notikumam Rjuriku ģimenes rezidencē 21. septembrī tiks atklāts kņazu akmens. Jāpiebilst, ka visa gada nogale veltīta Krievijas valsts izveidošanās 1150. gadskārtai. Par tālajiem notikumiem pilsētā vēsta arī piemineklis «Krievijas valsts tūkstošgade», kas uzstādīts 1862. gada 21. septembrī.Simtiem svētbilžu un citu liecībuLielajā Novgorodā ir savs kremlis, kas tiek uzskatīts par pilsētas un visa Novgorodas apgabala reliģiozo, politisko un kultūras centru, no kura savu ceļu pa pilsētu sāk arī tūristi. Mūs pārsteidza, ka pie paša kultūrvēstures objekta sienām izveidota pilsētas pludmale, un meitenes peldkostīmos uz monumentālā kompleksa fona kaimiņu zemes pilsētā nav nekas neparasts.Kremļa teritorijā atrodas arī vecākā Krievijas akmens baznīca – Svētās Sofijas katedrāle, kurā var apskatīt unikālus 11. – 12. gadsimta gleznojumus. Kompleksā ir arī muzejs, atkarībā no apskatāmo ekspozīciju skaita ieeja var maksāt no lata līdz četriem. Jāatzīst gan, ka muzeju nedaudz «apšmaucām», jo, kā izrādās, ārzemniekiem par viesošanos jāmaksā divreiz vairāk nekā Krievijas pilsoņiem. Bet, tā kā mūsu krievu valoda neraisīja aizdomas, arī personu apliecinošus dokumentus mums neviens neprasīja. Taču bijām liecinieki situācijai, ka kāds krievs par vāciešu grupu samaksāja «pilsoņu nodevu», bet acīgais apsargs, saprotot, ka nauda gājusi secen, lika maksāt vēl.Tikai muzeja apskatei vien var veltīt veselu dienu, īpaši, ja ir interese par svētbildēm, jo tās izvietotas 13 zālēs, kopā apmēram 260 darbu. Redzi iespējams trenēt, mēģinot saskatīt zemnieku vēstules uz bērzu tāss saviem valdniekiem par veiktajiem darbiem un «valsts kasē» iemaksāto.«Īstās» un koka baznīcasVislabāk kādreizējo Krievzemes varenību un pagājušā gadsimta sākumā iecerēto dzelzceļa tiltu var apskatīt, apmēram par septiņiem latiem dodoties pusotru stundu ilgā ceļojumā ar kuģīti pa Volhovas upi līdz Iļmeņa ezeram un atpakaļ. Mūsu viesošanās reizē atpakaļceļā piestātnē bija pietauvojies vietējā gubernatora kuģītis, tāpēc Volhovas viļņus baudījām nedaudz ilgāk.Taču, ja krastos redzētais neapmierina, atceļā uz Latviju, braucot pa Sanktpēterburgas šoseju, var apskatīt gan vairākus klosterus – sieviešu un vīriešu –, gan to «filiāles», kas liecina par pareizticības uzvaras gājienu. Vienā no «filiālēm» sastaptais mūks pasūrojās par valsts atbalsta trūkumu reliģijai, kā arī atzina, ka mūkiem īpaši grūti ir vasarā, kad pludmales, kuras ir arī pie pašām klosteru sienām, «pilnas ar kārdinājumu». Taču kopumā par dzīvi mūki nežēlojās, jo «visus mūs gaida eksāmens, tikai mūki tam nedaudz vairāk būs sagatavojušies». Populārs tūristu vidū ir Svētā Jura vīriešu klosteris, kas uzbūvēts pēc arhitekta Karla Rossi projekta. Viens no klostera zvanu torņiem bija iecerēts pat augstāks nekā Ivana Lielā baznīcai Maskavā, taču valsts vadoņi nepieļāva būvēt to tik lielu.Pa ceļam var iebraukt arī Vitoslavicā – koka arhitektūras muzejā zem klajas debess. Tas atgādina mūsu Brīvdabas muzeju un stāsta par zemnieku dzīvi. Apbrīnas vērti ir no koka grieztie baznīcu zvanu torņi. Pieredze Atkarībā no mašīnas ceļš līdz Lielajai Novgorodai un atpakaļ izmaksās apmēram 50 latu, jo Krievijā degviela ir divreiz lētāka nekā Latvijā. Benzīntankos, kas pieder nelieliem vietējiem uzņēmumiem, nav iespējams norēķināties ar bankas kartēm. Ar pacietību būs jāapbruņojas arī degvielas uzpildes procesā, jo nereti aprīkojums ir vecs un «atsakās» darboties. Degvielas uzpildes stacijās, kas pieder Eiropas un vietējiem naftas gigantiem, gan vilties nevajadzēs. Pilsētā ir vairāki tirdzniecības centri, piemēram, «Volna» un «Rusj». Tie izvietoti vairākos stāvos, taču nogurušajam tūristam var nešķist pievilcīgi, jo tajos nav mums pierasto eskalatoru un automātisko durvju. Savukārt lielveikals «Lenta» var pārsteigt ar savu vērienu. Cenas – ļoti dažādas, apģērbu iespējams atrast lētāk nekā Latvijā. Bet gaļa ir ļoti dārga. Jāatceras arī, ka uz robežas piena un gaļas produktu dēļ var gadīties saķeršanās ar muitniekiem, jo to pārvešanu stingri uzrauga. Saldumus gan var vest droši. Informāciju par objektu darba laikiem un ieejas maksu iespējams iegūt tūrisma attīstības centrā «Krasnaja izba» pie kremļa.
