Nu jau pāris dienu arvien blīvākas ironijas un smieklu kārta atkal veļas pār Jelgavas novadu. Daudzos jautrību, bet tikpat lielā daļā sabiedrības nožēlu izraisījis publiskai vērtēšanai nodotais Jelgavas novada pašvaldības darba plāns nākamajiem divdesmit gadiem. Ministrija padziļinātā skaidrojumā jau pateikusi priekšā, kā soli pa solim šis nopietnais «biznesa plāns» gatavojams, turklāt noteikusi, ka iecerēm jābūt piezemētām un realizējamām tā, lai daudzgades plānu kā sava darba pamatu varētu pēctecīgi pārņemt arī nākamie pašvaldības vadītāji. Taču Jelgavas novads tā vietā izvēlējies sabiedrībai mēģināt «iebarot» fantastikas žanra filmu cienīgu sižetu par novada tuvākās divdesmitgades nākotni. Pašreizējā novada vadība acīmredzot uzskata par reālām savas ieceres vai ik pagastā ierīkot lidlauku, Lielupē kuģot ar kravas «titānikiem», bet elektrību ražot atomstacijā. Turklāt novada attīstības stratēģija ļauj noprast, ko pašvaldība domā par saviem iedzīvotājiem, ja pieļauj, ka tiem pietiks ar pamatizglītību. Šis svarīgais dokuments, ja to satura dēļ tā maz var nosaukt, liecina gan par nekompetenci (lai neteiktu smagākus vārdus), gan absolūtu ņirgāšanos par novada iedzīvotājiem. Vai pašvaldības darbiniekiem tiek maksātas algas (turklāt par papildu naudu piesaistīta it kā pieredzējusi arhitekte), lai viņi savos kabinetos sacerētu sākumskolas audzēkņa cienīgus vervelējumus par pasaules attīstību? Diez vai. Ja kā arguments tāda «zaļa» dokumenta atrādīšanai no speciālistu puses izskan «bet atļausimies pasapņot!», gribas skarbi pateikt, ka tāda sapņošana varētu piedienēt tikai savā mājas gultiņā zem segas, nevis darba kabinetā, par to vēl saņemot atalgojumu. Stratēģijas likumdevējs noteicis līdz gada beigām sagatavot katrai pašvaldībai. Varbūt novada publiskā izgāšanās var vismaz kalpot par mācību citiem neuzkāpt uz tā paša grābekļa, nopietnu plānu vietā pūšot burbuļus ar ūdeni pilnā vannā.
