Divos pārpratumiem pilnos piegājienos pagājušās nedēļas beigās un šīs nedēļas sākumā Jelgavas novada pašvaldība sabiedrībai prezentējusi novada attīstības stratēģiju 2012. – 2032. gadam. Eksperti spriež, ka dokuments izstrādāts iedzīvotājiem grūti uztveramā veidā un ir pilns ar utopiskām idejām, kas nav realizējamas. Tikmēr nozares ministrijas vadība pagaidām no komentāriem atturas, bet ierēdņi, kas pašvaldībām radījuši skaidru metodiku nākotnes plānu kalšanai, sola – tik fantāzijām pilna stratēģija netiks akceptēta.
Attīstības plānā, ko normatīvi līdz gada beigām liek izstrādāt ikvienai pašvaldībai, Jelgavas novads paredzējis četrus scenārijus. Pašvaldība plāno iespējas nākamo 20 gadu laikā uzbūvēt atomelektrostaciju, jo novadā tikšot saceltas milzīgas ražotnes, kuru nodrošinājumam ar elektroenerģiju varētu izmantot atomenerģiju. To paredz scenārijs «Silikona līdzenums», un šī versija pēdējo pāris dienu laikā publiskajā telpā izraisījusi visasāko sabiedrības reakciju par novada attīstības iecerēm. Acīmredzot vēlēdamās radīt asociācijas ar Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV, pašvaldība apšaubāmi iztulkojusi šo nosaukumu, turklāt daudzās gramatikas kļūdas attīstības plānā liek domāt, ka dokumentā iekļauti internetā atrasti un ar programmu palīdzību tieši pārtulkoti teksti. Stratēģijai nav norādīti autori, nav arī nevienas atsauces uz informācijas izcelsmi.Lidlauki un tūristi no visas pasaules«Pie ražotnēm tiek būvēti jauni labiekārtoti dzīvojamie rajoni, lai ražotnēs nodarbinātajiem cilvēkiem tiktu nodrošināti maksimāli labi dzīves apstākļi,» teikts attīstības plānā. Novads iecerējis strauji uzlabot transporta infrastruktūru, valsts autoceļus veidot ar vairāku joslu kustību, bet kā papildu kravu pārvadājumu ceļš tikšot izmantota Lielupe, lai sasaistītu ražotnes upes krastos. Upes tikšot izmantotas enerģijas ražošanai vai transportam, upju krasti – maksimāli apbūvēti. «Veiksmīgi attīstās gaisa transports, ražošanas teritorijās tiek veidoti helikopteru laukumi, plašajos laukos tiek izveidoti vairāki lidlauki,» plāno Jelgavas novads. Vietējiem iedzīvotājiem galvenās darba iespējas būšot apkalpojošā sfērā. Kaut darbs solās būt labi apmaksāts, novads paredz – tas būs bez izaugsmes iespējām. «Novadā tiek galvenokārt nodrošināta pamatizglītība,» teikts scenārijā, bet citā variantā piebilsts, ka «mūžizglītība nav nepieciešama, jo lauksaimnieciskās ražošanas process ir stabils bez izmaiņām». Maizes fabrikas attīstības virziens paredz, ka «veidojas perfekta, ļoti labi sakopta lauksaimnieciska ainava, pamazām izzūd dabīgie biotopi».Sadaļā «Tūrisma meka» teikts, ka tiks būvētas lielas viesnīcas ar plašiem stāvlaukumiem, izveidoti kvalitatīvi galvenie autoceļi nokļūšanai pie viesnīcām. Viesnīcu tuvumā tapšot dažādi apskates un izklaides objekti. «Sadzen» darbiniekus, bet viņiem nav ko teiktTikai pāris tehnisko darbinieku rosīšanās Jelgavas novada lielajā sēžu zālē, uzstādot ekrānu un projektoru, pagājušās piektdienas vakarā liecināja, ka tūdaļ vajadzētu notikt novada mājas lapā un presē izsludinātajai iedzīvotāju sapulcei par novada attīstības stratēģiju nākamajiem divdesmit gadiem. Uz šo pasākumu neieradās neviens interesents, novēroja «Ziņas». Viena no stratēģijas autorēm pašvaldības telpiskās attīstības plānotāja Inese Baumane izteica pieļāvumu, ka droši vien viss šajā dokumentā iedzīvotājiem ir pieņemams, tāpēc arī tie nav ieradušies. Tomēr novada izpilddirektors Ivars Romanovs un Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte nolēma, ka sapulce jāpārceļ uz pirmdienas pēcpusdienu, kad vismaz pašvaldības darbiniekiem uz to būs jāierodas obligātā kārtā. Pirmdienas vakarā Jelgavas novada sēžu zāli pa pusei piepildīja novada pašvaldības darbinieki, bet visi kā viens savus viedokļus par attīstības stratēģiju paturēja pie sevis. Diskusiju rosināja pieci «cilvēki no malas» – platonieks Aleksejs Molčanovs un Mārtiņš Vadzis, kas darbojas Reformu partijā, «Vienotības» politiķis Madars Lasmanis, «tēvzemietis» Aigars Grīnbergs un bezpartejiskais Kārlis Rimša (abi no Valgundes pagasta). «Kā jūs domājat piesaistīt jaunas ģimenes? Piešķirsiet tām zemi, mājas?» jautāja M.Lasmanis. K.Rimša piedāvātās nākotnes versijas nosauca par visai dīvainām, taču atzina, ka diskusiju par attīstību vajag turpināt. Viņš pats esot pabijis ASV Kalifornijas štatā esošajā augstām tehnoloģijām un zinātnes centriem bagātajā reģionā, ko sauc par Silīcija ieleju, bet Jelgavas novada pašvaldības piedāvātais «Silikona līdzenuma» apraksts neesot ne tuvu turienes attīstībai.Nopietnā dokumentā tikai pasapņotsStratēģijas izstrādātāji saņēma pārmetumus, ka teksts ir nekonkrēts, nesavietots ar Nacionālo attīstības plānu. Savukārt plānotāja I.Baumane teica, ka «stratēģija aicina sapņot, iztēloties perspektīvu». Tās mērķis neesot norādīt, kā šie plāni būtu jāīsteno. Katrā no četriem attīstības scenārijiem, viņasprāt, ir kāda vērtīga ideja. Kā noskaidroja «Ziņas», galvenā stratēģijas gatavotāja tomēr bijusi iepriekš kādā ES finansētā projektā nolīgtā arhitekte Iveta Lāčauniece, kas tikai palūgta savulaik rīkotās «prāta vētrās» saklausītas runas apkopot vienā dokumentā. To pašvaldība nosaukusi par attīstības stratēģiju. I.Lāčauniece «Ziņām» skaidro, ka tik dažādas vīzijas minētas, lai «rosinātu diskusiju par novada nākotni». Esot ilgi diskutēts par labāko variantuLai gan trīs no četriem attīstības variantiem pat nezinātājam varētu šķist, mazākais, dīvaini, par dokumentu atbildīgā Attīstības nodaļas vadītāja L.Lonerte apgalvo: «Pēc ilgām un nopietnām diskusijām par to, kurš no scenārijiem Jelgavas novadam būtu visatbilstošākais un iedzīvotājiem pieņemamākais, secināts, ka par prioritāro attīstības scenāriju tiks izvirzīts «Drošā māja».» Stratēģijas prezentētāji uzsver, ka salīdzinoši piezemēto «Drošās mājas» scenāriju izvēlējušies iedzīvotāji, lai gan līdz šim stratēģijas apspriedes nav rīkotas. Pēc L.Lonertes teiktā, diskusija par novada attīstību turpināšoties līdz gada beigām, kad tā jāapstiprina domē. Dīvainās un pārpratumus raisošās idejas, kas ietvertas attīstības scenārijos, viņa skaidro ar nepilnībām apspriešanas procesa sākumā.VARAM: tāda stratēģija netiks akceptētaVides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas eksperte Indra Ciukša «Ziņām» apgalvo, ka pašvaldību stratēģijām arī ilgtermiņa – 20 gadu – periodam jābūt reālistiskām, jo tās kalpo kā biznesa plāns, kas pašvaldībām ilgtermiņā jāpilda. Turklāt VARAM izstrādājusi metodiku, kas skaidri pasaka priekšā, kā tādas stratēģijas gatavojamas. Viņa uzsver, ka ministrija stingri sekos Jelgavas novada attīstības plāniem un «utopiskas fantāzijas» stratēģijā netikšot pieļautas. Nozares ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) «Ziņām» atteicās komentēt novada profesionalitāti attīstības dokumenta gatavošanā. Par to varēšot spriest, kad stratēģiju izvērtēs sabiedrība un kad tā būs jāapstiprina VARAM. Jelgavas novada 20 gadu attīstības scenārijiAugstās tehnoloģijas – «Silikona līdzenums» Tā kā novads atrodas pie valsts svarīgākajām automaģistrālēm, tajā ieplūst apjomīgas ārvalstu investīcijas, tiek ievests labi apmācīts darbaspēks Veiksmīgi attīstās gaisa transports, ražošanas teritorijās tiek veidoti helikopteru laukumi, plašajos laukos – vairāki lidlauki Lai ražotnes nodrošinātu ar enerģiju, tiek lietoti alternatīvie enerģijas ieguves veidi, atomenerģija Nav nepieciešams izkopt vietējās tradīcijas, tiek piedāvātas uz intelektuālam tehnoloģijām balstītas izklaides Intensīva lauksaimniecība – «Maizes fabrika» Viensētas pakāpeniski izzūd, lai nodrošinātu vienkāršāku lauku apkopšanu Jaunas un modernas dzīvojamo māju grupas tiek veidotas pie ražotnēm Mūžizglītība nav nepieciešama, jo lauksaimnieciskās ražošana process ir stabils, bez izmaiņām Pamazām izzūd dabīgie biotopi«Drošā māja» Jaunu ģimeņu piesaistīšana Jelgavas novadam Laukos tiek saglabātas vēsturiski izveidotās viensētas Centros veido nelielus tirdzniecības un apkalpes centrus Lielupē ir atjaunots ūdens transports līdz JūrmalaiIntensīvs tūrisms – «Tūrisma meka» Jelgavas novads kļūst par vienu no populārākajiem tūrisma galamērķiem Tiek būvētas lielas viesnīcas ar plašiem stāvlaukumiem Mākslīgi tiek veidotas lauku sētas, kur iepazīties ar lauku dzīvesveidu Lielās lauku saimniecības tiek saglabātas vien tik daudz, lai nodrošinātu tūristus ar kvalitatīvu pārtiku
