Spriežot pēc deklarācijā uzrādītajiem ienākumiem, īpašu vietu pašvaldības amatpersonu hiearhijā ieņem Domes departamenta direktors Aigars Ozols.
Spriežot pēc deklarācijā uzrādītajiem ienākumiem, īpašu vietu pašvaldības amatpersonu hiearhijā ieņem Domes departamenta direktors Aigars Ozols. Viņa ienākumi un darba alga pagājušajā gadā ir bijusi lielāka nekā tiešajam priekšniekam – pilsētas izpilddirektoram Jurijam Strodam. Lielāka arī nekā Domes priekšsēdētājam Uldim Ivanam un viņa vietniekam Raitim Vītoliņam. Daļu ienākumu A.Ozols guvis, pateicoties tam, ka spējis «piemiegt aci» Korupcijas novēršanas likumam. Atgādināsim: A.Ozols, būdams Pilsētsaimniecības departamenta direktora amatā, vienlaikus saņēma algas divos pašvaldības uzņēmumos – «Jelgavas Siltumtīklos» un «Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecībā». Šo faktu izlikās neredzam gan deputāti, gan Domes vadība un arī Juridiskā nodaļa (milzīgus), kurai visi Domes lēmumi pirms pieņemšanas būtu jānovērtē no likumu atbilstības viedokļa. Tikai tad, kad par šo «sakritību» sāka rakstīt «Ziņas» un uz publikāciju pamata interesēties prokuratūra, pašvaldības uzņēmumu pārraudzības «kārtība» tika mainīta, taču… saņemtā naudiņa palika turpat – A.Ozola kabatā.
Spriežot pēc amatpersonu deklarācijām, pašvaldības uzņēmumu vadītāju atalgojums ir stipri neviendabīgs: bagātākā (vislielāko peļņu nesošā? vislabāk strādājošā?) uzņēmuma – «Jelgavas Siltumtīklu» – direktors saņem algu vidēji Ls 496,54 mēnesī. Savukārt pilsētas Kinodirekcijas direktora Edgara Fridberga alga vidēji mēnesī bijusi Ls 59,66, tas ir, astoņas reizes mazāka nekā G.Dupužam. E.Fridbergs acīmredzot darbojies ar lielu entuziasmu.
No deviņpadsmit pašvaldības uzņēmumiem vienpadsmit 1998. gadā strādājuši ar zaudējumiem, tai skaitā, «Jelgavas Siltumtīkli». Atgādināsim: šā uzņēmuma vadītājs atļaujas sistemātiski ignorēt Domi un tās lēmumus.
Tāpat kā Domes deputātu, arī amatpersonu deklarācijās neatrodam lielus nekustamos īpašumus, ekskluzīvus spēkratus, lielu daudzumu vērtspapīru vai naudas uzkrājumus. Ir gan daži izņēmumi. Lielākie naudas uzkrājumi 1998. gadā uzrādīti Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības direktoram Jānim Laizānam – Ls 5000. Divu pēdējo gadu laikā viņš arī iegādājies divas automašīnas – «Mazdu 626» un «Audi 80». Jelgavas Autobusu parka direktora vietas izpildītājs pagājušajā gadā nopircis «Audi Avant», tā papildinot sev piederošo autotransporta parku līdz trīs vieglajām automašīnām. «Toyota Corolla» iegādājies Jelgavas Tirgus direktors Valdis Labanovskis. Kapu saimniecības direktors Andrejs zalcmanis pagājušajā gadā nopirktā auto marku nav norādījis, deklarācijā sev piederošo divu automašīnu marku nav minējis arī departamenta direktors A.Ozols. No saviem īpaši nelielajiem ienākumiem pie auto pagājušajā gadā ticis arī Jelgavas pilsētas Kinodirekcijas direktors Edgars Fridbergs.
Lielāko vērtspapīru daudzumu deklarācijā uzrādījis «Auto – Remonts» direktors Juris Naglis. Viņam pieder 1045 privatizācijas sertifikāti Ls 29 260 vērtībā. Varbūt tāpēc, ka «Auto – Remonts» ir pašvaldības akciju sabiedrība, kas nākotnē, iespējams, tiks privatizēta…
Vairāki pašvaldības uzņēmumu vadītāji paralēli savu tiešo amata pienākumu pildīšanai atraduši laiku «piestrādāt». Savā uzņēmumā. Tā, piemēram, Jelgavas Sanitārā transporta autobāzes direktors ir arī šā paša uzņēmuma mehāniķis… Bet Maija Neilande ir gan Jelgavas pilsētas bērnu nama patversmes direktore, gan arī audzinātāja.
Domes departamenta direktore Rita Stūrāne savu tiešo darba pienākumu pildīšanu spējusi apvienot ar darbu valsts uzņēmumā «ŪZZS» (šādu uzņēmumu «Ziņām» neizdevās Uzņēmumu reģistrā atrast) un SIA «Viduslatvijas slimokase», bet pilsētas izpilddirektors Jurijs Strods arī pārraudzījis viņam piederošo individuālo uzņēmumu «Juris
