Ozolnieku novads plāno izstrādāt projektu, lai atdzīvinātu aizaugušo Iecavas upi.
Kādreiz Iecavas upe esot bijusi kuģojama, tā bijusi dziļa, straume ātra, ūdeņu daudz. Tagad aina ir krietni skumjāka. Daudzviet upe nav dziļāka par pusmetru, upē sakrituši koki, aizauguši krasti un nemainīgi stāvošs ūdens vasarā un ziemā, bet krasta apaugumu stipri apskādējuši bebri.Peldvieta ir, bet paši nepeldasJau gandrīz gadu daudzdzīvokļu māju «Iecavkrasti» par savu mājokli dēvē Liene Jēkabsone ar ģimeni. Šī ir pirmā vasara pievilcīgajā ainavā, taču upes ūdeņos no Jēkabsonu ģimenes neviens peldējies nav. «Esmu redzējusi, ka mājas iedzīvotāji peldas Iecavā, taču pašiem ūdens liekas pārāk netīrs. Mēs braucam atpūsties uz jūru,» stāsta jaunā māmiņa, piebilstot, ka labprāt peldētos upē, jo ir izveidota ērta pieeja pie ūdens un acīm tīkama ainava.Ozolnieku novada Aizupju mājas iedzīvotāja Marianna atceras laikus, kad pa Misu pludināja baļķus, Iecavas ūdeņi bija daudz dziļāki, bet vīrs no copes nāca ar lieliem lomiem. «Tagad nekā! Tikai daži makšķernieki ar laiviņām šķērso upi. Vīrs vakar bija uz copi, nevienu zivi neatnesa. Tagad upe netīrāka, arī zivju mazāk. Senāk visiem turpat pie mājām bija lauksaimniecības zemes un dārziņi, taču pavasaros zemes applūda, tāpēc daudzi tos pameta, un tagad visi upes krasti aizauguši,» stāsta vietējā iedzīvotāja Marianna, kas Ozolnieku novadā dzīvo jau vairāk nekā 60 gadu.Nepieciešama upes gultnes pārtīrīšanaInženieris un hidrotehniķis Kārlis Siļķe «Ziņām» stāsta, ka Dabas enciklopēdijā kā sākums darbībām ar Iecavas ūdeņu novadīšanu minēts jau 1892. gads, kad, lai pasargātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes no applūšanas, izrakts Velna grāvis. Tas ievērojami izmainīja Iecavas upes hidroloģisko situāciju: ūdeņi plūda pa Velna grāvi uz Garozi un tālāk uz Lielupi, bet Veciecavā tie netika, kamēr ūdens līmenis nepārsniedza atzīmi trīs metri virs jūras līmeņa. Iecavas upes posmu no Velna grāvja līdz Iecavas ietekai Lielupē sauc par Veciecavu. Tagad lielākā daļa Iecavas ūdens aizplūst pa Velna grāvi uz Garozi un tālāk uz Lielupi, atstājot bez ūdens plūsmas Veciecavu lejpus Velna grāvim 13,7 kilometru garumā līdz Misas ietekai. Jāpiebilst, ka caurplūduma un līmeņu regulēšanai Iecavas un Velna grāvja hidromezglā savulaik bijušas paredzētas slūžas, bet nav uzbūvētas.Iecava, tās piekrastes josla un pļava ir nozīmīgs augu un dzīvnieku attīstības un migrācijas koridors, taču jau ilgu laiku pastāv problēmas ar tā uzturēšanu. Lai veiksmīgi saglabātu šos vērtīgos biotopus, nepieciešami upes un tās krastu sakopšanas darbi – jālikvidē degradētā krasta apaugums. Lai atrisinātu gadu desmitos sasāpējušās ūdens stāvēšanas problēmas, jāpārtīra arī Veciecavas gultne un jāierīko līmeņu un caurplūdumu regulēšanas būve Velna grāvja sākumā, lai Iecavas ūdeņi tecētu Veciecavā un nedaudz arī Velna grāvī.Pašvaldība izstrādās pilotprojektuOzolnieku novada pašvaldība Veciecavas posma rekonstrukciju un plūsmas sadalošās būves ierīkošanas iespējas saista ar piedalīšanos Zemgales plānošanas reģiona «LIFE+» programmas projektā «Saglabāta bioloģiskā daudzveidība Lielupes upes baseinā pārrobežā». «Līdz šim pēc pašvaldības pasūtījuma veikti vairāki pētījumi par iespējām un risinājumiem, kā atdzīvināt Iecavas upi. Secināts, ka caurplūdes palielināšanos upē iespējams panākt, ierīkojot ūdens regulēšanas būvi Velna grāvja sākumā un pēc tam tīrot grunts sanesumu un krastu apaugumu. Minēto ieceri pozitīvi vērtē arī valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi», kas ir publisko ūdeņu ekspluatētājs un uzturētājs,» stāsta Ozolnieku novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Veļeckis.«Projekta apstiprināšanas gadījumā vērienīgākie darbi būs plūsmu regulējošas būves ierīkošana un upes gultnes un krastu tīrīšana Veciecavā aptuveni 3,6 kilometru posmā lejpus Velna grāvja. Lai sāktu tehniskā projekta izstrādi, būs nepieciešams noskaidrot speciālistu viedokli par to, kādai jābūt plūsmu regulējošai būvei, lai neiznāk tā, ka Velna grāvis mazūdens periodā paliek pavisam bez ūdens, kā arī saņemt pozitīvus ekspertu atzinumus par plānoto darbību iespējamo ietekmi uz zivju resursiem upes baseinā, augu biotopiem un blakusesošajiem ūdeņiem,» min Ozolnieku novada pašvaldības izpilddirektors.Projekta izstrāde un ieviešana ir nozīmīga ne tikai tāpēc, ka tiks uzlabota upes caurplūde un līdz ar to skābekļa apmaiņa upē, kas ietekmē dzīvo organismu daudzumu ūdenī, bet arī tāpēc, ka tas varētu kalpot kā risinājuma piemērs līdzīgās situācijās esošām upēm ne tikai Latvijā. Upmaļos zied ūdensrozes un dzīvo bebri«Ziņas» iebrauca arī mājās «Upmaļi», kas atrodas Iecavas krastā netālu no Ozolnieku trošu tilta. Saimniece Ilze Ungure stāsta, ka tur dzīvo jau gandrīz 30 gadu un ik pavasari viņu sētu skar pali, taču ūdens nekad nav nācis tālāk par vārtiņiem. Netālu no mājas atrodas jūras ūdens līmeņa atzīme, ko savulaik aprēķināja un uzstādīja. «Esmu dzirdējusi, ka top projekts Veciecavas attīrīšanai, taču šeit ūdens ir tīrs. Par to liecina arī baltās ūdensrozes, kas ik gadu uzzied upes krastā. Kad tikko ievācāmies šajā mājā, patika vērot baržas, kas pārvietojās pa upi un veda mālus uz ķieģeļu rūpnīcu «Spartaks». Tolaik gan bija trakāka situācija, jo Olaines fabrika ūdenī iepludināja ķimikālijas, kā dēļ gāja bojā liels daudzums zivju. Es tad tētim teicu, lai raksta vēstules attiecīgajām iestādēm, ka vajag ierīkot attīrīšanas iekārtas. Pēc laika situācija uzlabojās. Taču liekas, ka tagad ūdens ir pietiekami tīrs, tas pat smaržo pēc zivīm, upi ļoti iecienījuši bebri,» stāsta Ilze, kas agrāk arī peldējās Iecavā, taču tagad ir izrakts dīķis pagalmā, tāpēc veldzējas tur. Notekūdeņi ieplūst Iecavā Iecavas upē ik mēnesi ietek notekūdeņi no iekārtām «Branku ūdenstornis» (1200 kubikmetru), «Spartaks» (1000 kubikmetru), bet vislielākais apjoms – 11 000 kubikmetru – tiek ievadīts no Ozolnieku ciemata ietaisēm. Bioloģiskajā jeb otrreizējā attīrīšanā piesārņojošo vielu noārdīšanai tiek izmantotas baktērijas, kas notekūdeņos esošās organiskās vielas izmanto savu dzīvības procesu uzturēšanai. Baktērijas veido aktīvās dūņas, kas skābekļa klātbūtnē sadala organiskās vielas, izdalot ogļskābo gāzi. Turklāt pāri palikušās dūņas izmantojamas lauksaimniecības mēslojumā.
