Pirmskara bruģi, kas izrakts Lielajā ielā, paredzēts saglabāt kā tā perioda liecības, lai nobruģētu kādu pilsētas laukumu. Savukārt virkni citu vēsturisku priekšmetu ar laiku domāts izlikt apskatei muzejā.
Pagājušajā nedēļā, veicot Lielās ielas rekonstrukciju, būvnieki uz Lielās ielas ietves posma pie pieminekļa Jānim Čakstem atseguši vēsturiskā bruģa posmu. Vēsturnieks Andris Tomašūns, kurš vērtē izrakto liecību nozīmi, ziņo – bruģis atsedzies vietā, kur Lielā un Akadēmijas iela krustojās pirms kara. «Lielās ielas jaunajā projektā nebija paredzēts atstāt seno bruģi. Tas ir izrakts un tiks glabāts noliktavā līdzās bruģim, kas atrasts citviet pilsētā. Kādreiz lemsim par kāda laukuma noklāšanu ar vēsturisko bruģi,» skaidro pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns.A.Tomašūns atklāj, ka nelielajā Lielās ielas posmā, kurā darbi notiek pašlaik, izrakti arī cilvēku un dzīvnieku kauli, māju pamati, zāģis, senais ūdensvads, trauki, monētas, holandiešu pīpju kātu gabali, trauku lauskas. «Daži kauli liecina, ka savulaik postīti kapi pie Trīsvienības baznīcas,» secina vēsturnieks. Fotoattēlos, ko uzņēmis A.Tomašūns, redzams arī, ka pilsētas centrālā iela būvēta uz apmēram pusotru metru biezas ķieģeļu lausku kārtas. «Nav brīnums, ka Lielā iela netur asfaltu,» atzīst vēsturnieks.Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Gita Grase skaidro, ka ne visas arheoloģiskajos izrakumos atrastās mantas pēc tam var atrast muzeju ekspozīcijās. «Ja mēs izliktu apmeklētāju apskatei visu atrasto, pārvērstos par krāmu glabātuvi. Ekspozīcijās nonāk tikai vērtīgākie atradumi,» viņa pauž. Taču visas vēsturiskās liecības kļūst par valsts īpašumu un tiek glabātas muzeju krātuvēs, tiklīdz arheologi un vēsturnieki iesniedz atrasto mantu aprakstu un pārskatu.Policija ziņo, ka pagājušajā nedēļā Lielajā ielā uziets arī kara laika lādiņš, kas nodots neitralizēšanai.