Lielāka peļņa, uzlabota augu seka, senas tradīcijas, vairāk darbavietu laukos – dažādi argumenti tiek uzskaitīti par labu kaņepju audzēšanas atsākšanai Latvijā
Pagaidām ar šķiedras kaņepju audzēšanu nelielos apjomos nodarbojas daži desmiti zemnieku saimniecību. Taču gan ES līdzekļi, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniskais potenciāls tiek virzīts, lai kaņepju audzēšana Latvijā ietu plašumā – LLU kopā ar kaņepju audzēšanas pionieriem 10. augustā rīko semināru Platonē. Pēdējo nedēļu negaisi nav kaitējuši Zaļenieku pagasta «Ābelīšu» kviešu laukiem, kur četrsimt hektāros nobriedusi laba raža. Taču tiem līdzās piecu hektāru platībā vairāk nekā divu metru augstumā sakuplojis kaņepju lauks. Par šīs kultūras novākšanu un apstrādi «Ābelītēs» īstas skaidrības pagaidām nav. Taču jaunais saimnieks Roberts Buka lepojas ar savām eksperimentāli izaudzētajām kaņepēm. Pamēģināt ko jaunuJau agrāk Buku ģimene bijusi jauna ceļa gājēja. Tā tas bija 1991. gadā, kad, būdami pilsētnieki, viņi, nopērkot dažus hektārus zemes, pārcēlās uz dzīvi Zaļeniekos. Tā tas bija arī pirms četriem gadiem, kad ģimene izveidoja vēl vienu četrsimt hektāru lielu zemnieku saimniecību Daugavpils novadā, kur bija iespējams par pieņemamu cenu nomāt zemi. Tā ir arī tagad, kad «Ābelītes» ķērušās pie kaņepju audzēšanas. Divdesmit četrus gadus vecais Roberts uzskata, ka citiem vajadzētu sekot saimniecības paraugam. Viņaprāt, zemnieki, apvienojot investīcijas, Zaļeniekos varētu izveidot apmēram miljonu latu vērtu kaņepju pirmatnējās pārstrādes cehu, kuru ar izejvielām nodrošinātu apmēram tūkstoš hektāru sējumi. Roberts spriež, ka tāds cehs cauru gadu dotu ap divdesmit darbavietu. Ventspils augstskolā puisis ieguvis izglītību uzņēmējdarbībā un varētu uzņemties šo procesu vadīt. «Pirms gadiem desmit Latvijā tikai retais audzēja rapšus. Tagad jūnijā visā Latvijā zied dzelteni lauki. Līdzīgi, manuprāt, varētu būt ar kaņepēm,» saka Roberts. Viņš literatūrā lasījis, ka šī kultūra varētu dot pat trīs reizes lielākus ienākumus no hektāra nekā graudi. «Kaņepes patērē daudz slāpekļa mēslojuma, taču tās aug ātri un noēno nezāles, tādēļ lauki nav jāindē un pa dažiem gadiem kļūst tīri. Kaņepes arī lieliski attīra gaisu no ogļskābās gāzes,» lauka malā stāsta un rāda jauneklis. Birokrātiskie šķēršļi liedz atbalstu«Ābelītes» pretendēja uz ES atbalstu samērā dārgās kaņepju audzēšanas tehnikas iegādei. «Lauksaimniecības tehnikas dīleriem Latvijā par tādām lietām bija pirmā dzirdēšana. Beidzot atradu, ka Eiropā vienīgā rūpnīca, kur ražo kaņepju pļaujmašīnas, atrodas Čehijā. Tā samērā vienkāršu agregātu piedāvāja par 70 tūkstošiem eiro. Tādējādi mūsu projekta pieteikumā bija tikai viens tehnikas piegādātājs. Taču atbalsta saņemšanas noteikumi prasa, lai būtu vismaz divi, no kuriem izraudzīties lētāko. Šā iemesla dēļ projekts tika izbrāķēts,» Roberts sūrojas par novatora grūtībām. Pēc viņa domām, «Ābelīšu» šovasar izaudzēto kaņepju lauku varētu nokopt arī ar dažu entuziastu pašizgatavotu vai kukurūzas novākšanai paredzētu tehniku. Sešus metrus garu cigareti netīsi Roberts ir gandarīts par to, ka Latvija kļuvusi brīva no aizspriedumiem kaņepju audzēšanā. Piemēram, Lietuvā tā vēl joprojām ir aizliegta kultūra. Savukārt Ukrainā no lauksaimnieka prasa, lai tas kaņepju lauku apjoztu ar žogu un nodrošinātu ar apsardzi. «Manas kaņepes pīpēšanai neder. Indijā lielā mitrumā un karstumā audzē īpašas šķirnes, kuru galviņas satur psihotropās vielas. Taču mūsējās to koncentrācija ir simts reižu mazāka. Esmu rēķinājis, ka cigaretei, kas radītu narkotiku reibumu, vajadzētu būt sešus metrus garai,» ar smaidu paskaidro Roberts. Tiesa, arī Latvijā aizliegts kaņepes audzēt siltumnīcās, kur būtu iespējams kultivēt augus ar augstu narkotiku koncentrāciju. Šovasar «Ābelītēs» izaudzēto kaņepju ražu sākumā bijis domāts pārdot biogāzes ražotājiem. Taču tiem šo augu cietie stiebri jeb spaļi tomēr nederot. Saimnieks atzīst, ka pagaidām to izmantošana ir atklāts jautājums. Pārstrādātāji prasa apjomus LLU profesors Aleksandrs Adamovičs stāsta, ka optimistiskākajās prognozēs kaņepju audzēšanas perspektīva Latvijā tiek salīdzināta ar savulaik Somijā piedzīvoto mobilo telefonu ražotāja «Nokia» uzplaukumu. Ar ES atbalstu vairāk nekā 350 tūkstošu latu apmērā LLU veic pētījumus gan šīs kultūras audzēšanā, gan arī apstrādē un izmantošanā būvmateriālu ražošanā. 10. augustā Platones pagastā mācību un pētījumu saimniecībā «Pēterlauki» LLU sadarbībā ar Latvijas Industriālo kaņepju asociāciju rīko zinātniski praktisku semināru, kurā tiek aicināti piedalīties gan lauksaimnieki, gan šķiedras izmantotāji, kā arī citi interesenti. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis stāsta, ka kaņepju audzēšanas atsācējiem Latvijā raizes sagādā problēma, ka trūkst izdevīga noieta spaļiem, kas veido vairāk nekā pusi no pirmapstrādes produkta. Spaļus iepērkot Anglijā, taču tik tālu tos transportēt nav izdevīgi. «Mums jāpārvar apburtais loks. Pārstrādātāji prasa pārbaudei izejvielu paraugus, bet pozitīva rezultāta gadījumā lielus tās apjomus, ko mēs pagaidām neesam gatavi dot,» atzīst G.Vilnītis. Lauku atbalsta dienests 2012. gada vienotajam platību maksājumam saņēmis 55 kaņepju audzētāju iesniegumus par 492 hektāru kopējo sējumu platību, kas gan ir mazliet vairāk nekā pērn.G.Vilnītis cer, ka gaidāmais seminārs tuvinās kaņepju audzētājus un to pārstrādātājus. Sava ceļa gājējiSavrup no Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas darbojas Latvijas Kaņepju audzētāju un pārstrādātāju biedrība, ko vada jelgavnieks Voldemārs Cīrulis. Viņš stāsta, ka biedrībā apvienojušies divdesmit biedru, kas ekoloģiski tīri audzē un pārstrādā kaņepes. Biedrībā ietilpst uzņēmums «Sativa Fibris», kurš ieguvis ES atbalstu kaņepju pirmapstrādes punkta izveidošanai Platones pagastā. Uzņēmuma valdes loceklis Āris Kokts negrib sīkāk klāstīt tuvākās darbības plānu, taču paskaidro, ka projekta kopējās izmaksas ir ap 40 tūkstošiem latu. Šā gada beigās biedrība plāno sākt kaņepju auduma aušanu Limbažos. Tam noieta tirgus, pēc V.Cīruļa teiktā, varētu būt Austrālijā. V.Cīrulis ir 1923. gadā dzimis inženieris izgudrotājs, vairāk nekā piecdesmit gadu pavadījis Austrālijā. 2009. gadā Latvijā patentēja paša izgudrotu kaņepju šķiedras atdalītāju un pļāvēju, kas, pēc viņa teiktā, vienā eksemplārā ir izgatavoti un pieejami biedrības dalībniekiem.
