Krievijas televīzijas kanālos bieži redzams valsts vadītājs Vladimirs Putins, kurš «iziet tautā», sabar ierēdņus un kā pēc burvju nūjiņas mājiena atrisina «parasto» iedzīvotāju problēmas neatkarīgi no tā, vai tie būtu meža ugunsgrēkā cietušie vai kara veterāni, kas gadiem netiek pie vietējo politiķu solītajiem dzīvokļiem.Nu pie kaimiņvalsts prezidenta nolēmuši vērsties arī Jelgavas krievu kultūras biedrības «Veče» pārstāvji, kas vāc parakstus aicinājumam, lai lūgtu Putinam piešķirt Jelgavai «Kara slavas pilsētas» goda nosaukumu. Izlasot šo nosaukumu, uzreiz prātā nāk atklātnes, kas mājās bija saglabājušās vēl no pagājušā gada astoņdesmitajiem gadiem, kurās redzami milzīgi pieminekļi ar mūžīgām ugunīm, kas katrā «Kara slavas pilsētā» simbolizē padomju armijas varenību.Šoreiz gan ne par armiju – katrs varam traktēt vēsturi un notikumus pēc savas patikas. Šķiet, ka «Veče» savu vēstures traktējumu izmanto, lai iegūtu sev elektorātu, jo daudziem zināms, ka biedrību vada bijušais politiķis Valērijs Buvalovs. Šāds paziņojums vēl vairāk šķeļ sabiedrību, kas izmantos katru iespēju komentāros interneta medijos «nosūtīt krievus uz savu Krieviju» vai «latviešus uz Sibīriju». Taču mēs jau sen dzīvojam neatkarīgā valstī, kuru ar kaimiņiem vieno kopīga robeža un ekonomiskie sakari.Nenoliedzami – Jelgavā notikušas lielas cīņas, kas kādreiz skaistu pilsētu izpostīja, taču karš nedrīkst kļūt par instrumentu, kas slavētu kādu no nācijām un, vēl vairāk, šķeltu iedzīvotājus, kas vēsturisku apstākļu ietekmē turpina dzīvot vienā teritorijā. Kara varoņus labāk pieminēsim klusos atceres brīžos, nevis savtīgi un absurdi izmantosim, tuvojoties vēlēšanām.
