Eksperiments – pērkam zemi. Pieejamākie zemesgabali der vien aitu audzēšanai.
Izskanot kārtējiem apgalvojumiem, ka lauksaimniecība ir viena no Latvijas ekonomiskajiem balstiem, gan jau ne viens vien pilsētnieks pie sevis padomā – varbūt pietiek rīt asfalta putekļus un doties uz laukiem? Tomēr ne visiem no senčiem mantojumā palicis savs kaktiņš, savs stūrītis zemes. Tāpēc «Diena» mēģināja noskaidrot – vai, ņemot vērā stāstus par ārzemniekiem, kuri izpērk vai visu, kas nāk priekšā, kā arī zemes kreditēšanas programmu, kurā priekšroka ir jau funkcionējošām zemnieku saimniecībām, vispār kāds pleķītis no vairāk nekā diviem miljoniem hektāru vēl ir palicis brīvs un iegādājams. Mākleriem piedāvājumu mazApbruņojusies ar 260 tūkstošiem izdomātu latu, «Diena» vērsās pie lielākajām nekustamo īpašumu aģentūrām, lūdzot palīdzību atrast zemi. Sacerētā leģenda – ir vēlme mainīt dzīvi un sākt nodarboties ar lauksaimniecību, ir pieejama konkrēta naudas summa, taču nevaru izšķirties starp iespējamiem rīcības virzieniem – vai nu audzēt aitas, vai nodarboties ar piena lopkopību, vai arī mesties iekšā graudu biznesā. Tā nu pagājušās pirmdienas pēcpusdienā piecas nekustamo īpašumu aģentūras saņēma ziņu: «Labdien, mani interesē lauksaimniecībā izmantojamā zeme: 1) pauguraina, ar zālāju apaugusi, var būt krūmi, zemās pļavas – 20 – 40 ha; 2) aramzeme platībā no 100 līdz 150 ha, būtu labi, ja jau ielikti pamati fermai, gatavi pirkt arī pašu fermu, ja tāda ir; 3) aramzeme 200 ha un uz augšu, prioritāte – ja ir meliorēta. Gaidīšu informāciju, kas Jums ir piedāvājumā, kurās Latvijas vietās un kādas ir cenas. Lai jauka diena!» Trijām no mākleru kompānijām ziņu nosūtīju, izmantojot mājaslapā pieejamo formu, divām nācās zvanīt, lai pēc tam nosūtītu e-pastu. Gaidot atbildes, pie viena izķemmēju sludinājumus portālā ss.lv – izpētot piedāvājumu, rodas priekšstats, ka zemi vidējai saimniecībai līdz 40 hektāriem atrast vēl būtu salīdzinoši vienkārši, taču lielo platību, kas nepieciešamas, ja grib nopietni nodarboties ar piena lopkopību vai graudiem, ir ļoti maz. Pirmās atbildes no mākleriem saņemu jau tās pašas dienas vakarā – interesē pieejamais budžets, jautā arī, cik ilgi jau esmu meklējumos. Uzzinājis manu budžetu, Jānis no «Nordhaus» nedēļas laikā tā arī neko vairs nepiedāvā, iespējams, piedāvātā summa nešķiet tāda, ko varētu atļauties «Dienas» žurnāliste (startēju ar īsto vārdu). Arī «City Real Estate», lai arī telefoniski izrunājos gan ar biroja administratori, gan ar mākleri Edgaru, nekādu informāciju neatsūta – varbūt lauksaimniecības zemes nav viņu profils, bet varbūt jau caur internetu sajūt potenciālā klienta «īstuma» pakāpi. Savukārt Ilona no «Arco Real Estate» otrdien piezvana, ir ļoti atsaucīga, skaidro, ka zeme, kādu vēlos iegādāties, maksās 1000 latu par hektāru un uz augšu, viņai padomā ir viens 86 hektārus liels zemesgabals pie Skrundas, atbilstošs piedāvājums esot arī Latgalē – virs simts hektāriem. Savukārt par 140 hektāru lielu zemesgabalu pie Ērgļiem vēl notiekot sarunas par īsto cenu. Viņa arī atzīst – lielos zemesgabalus dabūt ir sarežģīti, taču, kad esmu apdomājusies un izlēmusi ko konkrētu, lai noteikti zvanu. Ilona vēl atgādina – sākumā daļu zemes es varu arī nomāt. Atis no «Latio» atsūta piedāvājumu iegādāties 64 ha lauksaimniecības zemi Bauskas rajonā komplektā ar 1800 kvadrātmetru lielu fermu, ūdenstorni un skābbarības bedri, kopējā cena 150 tūkstoši latu, kā arī ir 100 hektāru turpat pie Bauskas ar fermu 70 govīm, daļa no zemes ir kūdras purvi, piedāvātā cena – 2000 latu par hektāru. «Oberhaus» e-pastā atsūta divas saites uz mājas lapu, kur pati varu pameklēt sev piemērotākos piedāvājumus, atveru vienu – 300 variantu, otrā – 342. Nolemju, ka šādai izklaidei laika nebūs, jau ss.lv gana daudz patērēts. Atšķirībā no privātajiem pārdevējiem, kas paši liek sludinājumus visos iespējamos interneta portālos, neviens no mākleriem mazāko zemes platību, kurā bija iecerēts audzēt sprogainas aitiņas, nepiedāvāja. Arī lielo īpašumu kopējais portfelis diez ko pilns neizskatās. Vai tiešām viss jau izpirkts? Noma – viltīgs slazds«Vairāk notiek noma, zemi jau pārdod tad, kad vajadzīga nauda, turklāt ātri,» teic biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, atgādinot, ka tieši tas noticis nekustamā īpašuma buma laikā. Taču zemi nopirkt varot arī tagad, kā konkrētas vietas viņa min Ķeipeni, Nītauri, Ērgļu apkaimi un piebilst – nav obligāti jābrauc uz Latgali, lai gan gana daudz zemes stāvot neapstrādātas arī pierobežās. M.Dzelzkalēja arī apstiprina – lielos zemesgabalus atrast ir grūti, taču zemi 50 – 70 hektāru apmērā nopirkt var. Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka norāda – zemes iegādi sarežģī arī augušās cenas, ko cēlušas biogāzes saimniecību aktivitātes, kā arī zemes kreditēšanas programma. Viņa norāda – visvienkāršāk būtu pārpirkt kādu jau esošu saimniecību, jo daudzviet zemes platības ir sadrumstalotas tiktāl, ka apsaimniekot kļuvis krasi neizdevīgi. Savukārt par nomas iespējām abas zemnieku pārstāves izsakās kritiski. A.Hauka stāsta, ka ne pārāk reti ir gadījumi, kad zemes īpašniekam tiek piedāvāta ļoti laba cena un nomniekam zemi, kas jau iekopta, vienkārši atņem, jo ar līgumu slēgšanu zemnieki neaizraujoties. Kā vēl vienu problēmu M.Dzelzkalēja min īsos nomas termiņus – atšķirībā no Dānijas, kur ar likumu minimālais zemes nomas termiņš ir noteikts 10 gadu, Latvijā šādi gadījumi ir izņēmums, parastais ilgums ir trīs, pieci gadi. «Īsie nomas termiņi nozarē rada nedrošību,» nosaka M.Dzelzkalēja. Gaida saimnieka rokasTaču zemes, kurai būtu vajadzīgs īsta saimnieka roku pieskāriens, vēl esot gana daudz. Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš min, ka neapstrādātās platības varētu būt ap 500 tūkstošiem hektāru. Arī M.Dzelzkalēja teic, ka aptuveni tik daudz varētu būt brīvās zemes, kur nenotiek lauksaimnieciskā darbība. ZM pārstāvis Kaspars Funts «Dienai» saka – vēl pieejami varētu būt 300 – 350 tūkstoši hektāru, taču to potenciālā izmantošana ir atkarīga no zemes īpašnieka vēlmēm un iespējām, jo laukiem ir dažādi izmēri, auglība, reljefs un pieejamība. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere izpētījusi – no nekoptās un aizaugušās zemes, kuras kopējā teritorija Latvijā ir 260 tūkstoši hektāru, pie labvēlīgiem nosacījumiem lauksaimniecībai atgūt varētu apmēram 150 tūkstošus hektāru. Viņa gan norāda – dati par lauksaimniecības zemi atšķiras, Valsts zemes dienests uzskata, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme Latvijā ir 2 402 706 hektāri, Lauku atbalsta dienests (LAD) – 2,06 miljoni. I.Pilvere aprēķinus veikusi, izmantojot LAD datus, – pēc Ministru kabineta noteikumiem par nekoptu lauksaimniecības zemi jāmaksā dubultais nekustamā īpašuma nodoklis, līdz ar to LAD ir pienākums tādas identificēt. Taču viņa norāda – iespējams, nekoptās zemes ir arī vairāk, jo zeme par tādu tiek atzīta, ja nav sakopti vismaz 30 procentu teritorijas. «Var pieļaut, ka arī no tiem diviem miljoniem vēl atrastos platības, kas nav izmantotas lauksaimniecībā,» pieļauj I.Pilvere.
