Šorīt, veicot ceļu no mājām uz galeriju ar auto, nācās ieklausīties «Radio 101» notiekošajā sarunā par to, ar ko katram asociējas rudens tuvošanās. Kāds to sajūt brīdī, kad veikalu plauktos tiek izliktas siltākas drēbītes, cits – ieejot virtuvē un redzot piepildītas gurķu burkas, kas gaida karsēšanās kārtu uz plīts. Dažiem tas saistās ar ābolu paukšķi dārzā, bet vēl citiem ar skolas lietu pirkšanu. Atcerējos savus skolas laikus un sajūtu par garo vasaras brīvdienu beigām tajā brīdī, kad laukos, smeļot no akas ūdeni, spainī bija sabiruši vēja ziedi. Tā toreiz es saucu tos sīkos niekus (bērza sēklas), kas lidoja no tuvējiem nokarenajiem bērziem un sabira visneiedomājamākajās vietās. Tas nozīmēja, ka drīz beigsies bezbēdīgā vasara un nu laiks mācībām pilsētā.Tagad es zinu, ka atgādinājums par to, ka vasara drīz beigsies, ir stārķi. Šie lielie putni vienuviet. Un viņu silueti koku, stabu un jumtu galos.Brīvdienās nācās veikt garāku ceļu no Zemgales uz Vidzemi un no vienas Vidzemes malas uz otru, un tad varēja baudīt minēto putnu performances. Piemēram, trīs puskaltuši koki, uz kuru zariem izkārtojušies vismaz deviņi stārķi. Sastinguši «stārķiskās» pozās, nolasāmi viņu izteiksmīgie silueti. Vai, braucot tālāk, uz katra staba pa pozējošam stārķim. Ļoti uzkrītoši. Un, vērojot viņu ieņemtās pozas, šķiet, ka viņi kaut kam gatavojas. Tāda kā meditācija un sava veida koncentrēšanās. Kaut arī barība stārķiem šeit vēl ir pietiekamā daudzumā, tie ceļu uz ziemošanas vietām sākot mērot tad, kad tiek uztverts signāls par izmaiņām dabā. Šie putni lido planējot, izmantojot augšupejošās siltās gaisa masas, kuru vēlāk rudenī, kad kļūst aukstāks, vairs nebūs. Kā tie zina, kad un kur lidot? Informācijas avoti tiem esot saule, zvaigznes un zemes magnētiskais lauks. Zvaigžņu un saules stāvokli putni vērojot lidojuma laikā, bet zemes magnētisko lauku sajūtot ar īpašu «uztvērēju», kas atrodas tieši virs to knābja. Pirms aizlidošanas baltie stārķi lasās baros un kopīgi ietur maltītes. Dienu pirms aizlidošanas stārķu māte ligzdā dejojot atvadu deju. Jā, un ligzdot tie cenšas atgriezties iepriekšējā vietā un daudzus gadus izmanto vienu un to pašu ligzdu. Šos lielos putnus gaida desmit tūkstoši ceļa kilometru, negausīgi mednieki, svelmaini tuksneši, jūras un vētras. Paies gandrīz trīs mēneši, līdz daļa no viņiem sasniegs Āfrikas kontinenta vidieni. Šai laikā Latvijā būs jau Ziemassvētki.
