Gluži kā izlēmusi kliedēt otrdienas rīta lietaino pelēcību, jelgavnieku Dzintras un Ārija Čerņenoku mazajā dzīvoklītī vēl nebijušu gaišumu ienesa kaktusu «ģimene» – trīs adataiņi pa visiem bija sarūpējuši četrpadsmit glezni baltas un smaržīgas trompetes. Kad vakarpusē mākoņi izklīda, uzdevums acīmredzot bija izpildīts – ziedi palēnām aizvērās un padevīgi nokāra novītušās galvas.«Nekā īpaši viņus neloloju, bet vasarā zied pat vairākas reizes. Šovasar ir jau ceturtā. Iepriekš gan ziedi izplauka pakāpeniski – te vienam, te otram ar kādu dienu atstarpi. Tik daudz vienlaikus vēl nav bijis,» ielūkojusies pašas rakstītajā ziedēšanas dienasgrāmatā, apstiprina Dzintra. Kaktusi parasti stāvot uz palodzes, bet, kad «tūtas» sāk stiepties, jāatrod plašāka vieta.«Tas ir ehinopsis,» pēc vārdiskā apraksta telefonsarunā ar «Ziņām» secina LU Botāniskā dārza speciāliste Dagnija Brīvere. «Biežā un krāšņā ziedēšana apliecina, ka attiecīgajos apstākļos tuksneša augs jūtas labi,» uzsver dārzkope.
