Par dārza veltēm, kas jau nogatavojušās un priecē acis un vēderus, «Ziņām» stāsta bijušā mazdārziņu kooperatīva «Saulītes» dārziņu īpašnieki
Ne vien vēsāks laiks vēsta par rudens tuvošanos, bet arī sārtie tomāti siltumnīcās, smagie ogu ķekari, noliekdami krūmu zarus līdz zemei, un noziedējušie kartupeļu laksti, kas liecina par bumbuļu gatavību. Šogad dārziņu īpašniekus pārsteidzis pārlieku lielais mitrums, kas ir lakstu puves galvenais ierosinātājs.Uz dārzu nāk atpūstiesSkaisti uzziedējušās gladiolu dobēs rušinās Marija Škola. Viņa vaļsirdīgi stāsta – viss, kas dārziņā iesēts, iestādīts un kopts, ir izaudzis, uzziedējis un nogatavojies. Īpaši skaistas un pamanāmas ir puķes, kuras piesaista garāmgājēju skatienus. «Šovasar pārtieku no savā lauciņā audzētiem ķiplokiem, sīpoliem, kāpostiem, tomātiem, gurķiem un kartupeļiem. No ogām audzēju zemenes un avenes. Ir daži jāņogu krūmi. Vasarā nav jāpērk dārzeņi, viss pašai izaug. Žēl, ka nevaru atnākt uz šejieni biežāk, jo ir pastāvīgs darbs, tāpēc dārza darbi jāatliek uz brīvdienām. Taču patīk atnākt sakopt, man tā ir atpūta,» stāsta Marija, kas saimnieko draugu uzticētajā zemesgabalā. Sarunas beigās gan viņa piebilst, ka visā teritorijā ir samērā augsts ūdens līmenis, jo mitrums netiek novadīts, arī pārmitro laikapstākļu dēļ šogad burkāni nav tik lieli kā pērn.Sakarnieku ielā vislabāk aug mauriņšSakarnieku ielā sastopam Nikolaju, kas labprāt pastāsta par dārza lolojumiem, ko šogad saviem spēkiem izaudzējis. «Bieži ar bērniem un mazbērniem braucam šeit strādāt. Darbiņu pietiek visiem – jārok, jāravē, jālaista, zāliens jāpļauj. Vasarā izaudzējam, kādam laikam pietiek, lai nav jāpērk veikalā vai tirgū. No sava dārza nācis tomēr garšīgāks,» saka Nikolajs. Viņš dižojas ar brangiem sīpoliem, tomātiem, kartupeļiem un pupiņām. «Dzirdēju, ka dažiem kartupeļu ražu apskādēja lielais ūdens, kas stāvēja vagās, bet man viss kārtībā. Skaisti laksti bija, bumbuļiem arī nav ne vainas. Taču vislabāk raža nemainīgi kā jau katru gadu redzama zālienā – mauriņš aug vislabāk,» smejas Nikolajs, piebilstot, ka zāles pļaušanai vajadzīgs vislielākais laika un spēka patēriņš. Siltumnīcā iezagusies fitoftora«Šeit ir darbs visai vasarai. Katru dienu varētu nākt un strādāt, bet nauda arī jāpelna, dažreiz laikapstākļi nav piemēroti dārza darbiem, tāpēc katru dienu nesanāk atnākt,» saka Vladimirs Serdjuks, kuru satiekam rosāmies sievasmātes dārzā Rosmes ielā. Viņš stāsta, ka šogad priecē ogas – jāņogas, upenes, zemenes bija lielas un daudz, vēl gaida vēlās avenes, kas tikko skaisti noziedējušas. Viņš cer, ka aveņu būs pietiekami, lai varētu ēst svaigas un nedaudz paliktu arī ievārījumam, tāpat kā pārējās ogas, kas nolasītas viņu dārziņā. «Izskatās, ka ābolu raža būs daudz mazāka nekā pērn. Pagājušo gadu zari bija jāstutē, lai nelūztu, šogad pavisam maz. Daudz būs gurķu, ko marinēt. Bet tomātus piemeklējusi fitoftora (lakstu puve – nakteņu dzimtas augu visizplatītākā slimība – red.). Šogad nepateicīgi laikapstākļi, lija, liels mitrums – tomātu lakstiem palika baltas lapu apakšas, vēlāk slimība pārgāja arī uz stumbriem, tagad laksti kaili. Mēģināju cīnīties, laistīju ar kefīru, taču izskatās, ka jēgas maz. Tomātogas jau ir izveidojušās, jācer, ka lakstam pietiks spēka, lai tās nogatavotos,» stāsta Vladimirs un aicina siltumnīcā aplūkot kailos tomātu lakstus.Vagās ūdens, kartupeļi pūstVelta mazdārziņā Rosmes ielā šogad strādājot daudz retāk, jo veselība pasliktinājusies, mugura sāp un no viņas vairs nesanāk liels strādnieks, lai arī cik ļoti gribētos zemīti kopt pašas spēkiem. «Šeit ir zems un slapjš. Pirms divām nedēļām vagās stāvēja tāds ūdens, ka neko nevarēja iesākt. Bet kartupeļi pa to laiku pūst. Grūti iekopt dārzu un kaut ko izaudzēt, jo teritorija atrodas ļoti zemu – nav labu grāvju, kur novadīt ūdeni, kaimiņi apbūvē savus zemesgabalus, uzber zemi, padarot tos augstākus, līdz ar to visi ūdeņi nonāk manā dārzā. Mēs arī agrāk pievedām zemi, taču tagad nav tik daudz līdzekļu. Rudenī augsnes apstrādi nokavējām, jo bija lietains, pavasarī arī tāpat. Atceros, ka kartupeļus varēja iestādīt tikai 10. jūnijā. Šā gada raža noslīkusi. Gurķi un tomāti gan ir labi,» stāsta Velta. Viņa teic, ka agrāk zemi vairāk mēsloja, tad rudenī bija labāks rezultāts. Viņai patīk, ja var ēst savus dārzeņus un ogas, taču vairs nav īstais vecums, lai daudz laika pavadītu dārzā. Agrāk vairāk piepalīdzēja dēls, bija vieglāk. Velta atzīst, lai arī cik necils būtu privatizētais zemes pleķītis, tomēr patīkami, ka var atnākt un pastrādāt, pabūt pie dabas.Ābeles pavasarī ziedēja bagātīgi, bet augļu nav tik daudz Valentīna Maksimčuka ierīkojusi mazdārziņu pašvaldības zemē, tāpēc nākas maksāt ne tikai zemes nodokli, bet arī nomu, lai vasaras izskaņā varētu baudīt pašas izaudzētās dārza veltes. Viņa jau tagad rūpējas, lai nākamvasar būtu zemeņu «zapte», tāpēc ierīko dobi, kur stādīs zemenes, un pastāsta par ražu savā mazdārziņā: «Man tāpat kā daudziem citiem sāka pūt kartupeļi, jo uz zemesgabala nepārtraukti stāv ūdens. Acīmredzot nav pietiekami labu grāvju vai vainīgs zemes slīpums. Nezinu, kas par vainu, taču ūdens neplūst projām. Pērkam zemi, beram virsū, lai viss nesapūst. Pavasarī tik bagātīgi ziedēja ābeles, acis atraut nevarēju, taču augļu būs pavisam maz. Priecē, ka bija daudz zemeņu, lieli kabači un tomāti. Vasarās uzņemam vitamīnus no sava dārza, taču darbs parasti jāiegulda daudz lielāks, nekā beigās ir rezultāts.» No Valentīnas mazdārziņa jāņogām, upenēm un ērkšķogām top kompoti un ievārījumi, ar ko našķoties ziemā. Valentīna secina, ka kopumā ir diezgan nabadzīgs gads.
