Strādājot Saeimā, daudzreiz nācies saskarties ar jautājumu – kur paliek nodokļu maksātāju nauda? Kāpēc nav pieejama detalizēta informācija par budžeta izlietojumu tiešajās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēs? Kāpēc vienkāršā un visiem saprotamā veidā nav iespējams izsekot budžeta naudas plūsmai? Atbilde ir vienkārša – kāds to līdz šim nav vēlējies darīt vai kādam ir kas slēpjams no sabiedrības. Likuma par budžetu un finanšu vadību 14. panta pirmā daļa paredz, ka informācija par valsts budžetu tiek regulāri publicēta pilnīgā visaptverošā un sabiedrībai viegli saprotamā formā. Visi galvenie ziņojumi par valsts budžetu ir sabiedrībai pieejami. Taču reizēm nākas saskarties ar to, ka informāciju publiski iegūt nevar, piemēram, cik pašvaldība tērējusi nodokļu maksātāju naudu, iepērkot ārpakalpojumus. 2010. gada 5. maija Ministru kabineta noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem nosaka informāciju, kas iestādei jāiekļauj gada pārskatā, taču šī informācija ir vispusīga un nedod iespēju detalizēti iepazīties ar nodokļu maksātāju izlietoto naudu. Likums par budžetu un finanšu vadību arī paredz, ka valsts pārvaldes iestādes (tai skaitā pašvaldības) līdz 1. jūlijam sagatavo iepriekšējā gada publiskos pārskatus un mēneša laikā publicē tos savā mājas lapā. 8. augustā apskatot vairāku pašvaldību mājas lapas, piemēram, Jelgavas, Tērvetes, Garkalnes, Saulkrastu un Brocēnu novadu, atrodami tikai 2010. gada pārskati. Nākas secināt, ka pašvaldības šo likuma normu neievēro un nepublisko gada pārskatus, kā to nosaka likums, bet, ja informācija publicēta internetā, tad sabiedrībai tā ir grūti atrodamā formā. Pašvaldībām gada publiskais pārskats jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) publicēšanai tās mājas lapā. Taču, aplūkojot VARAM mājas lapā pašvaldību publiskos pārskatus par 2011. gadu, nākas secināt, ka no 110 novadiem 40 tos nav iesnieguši, tādējādi atkārtoti pārkāpjot likumu. Uzskatu, ka arī augstskolām un citām autonomām iestādēm vajadzētu detalizēti publiskot savus pārskatus. Katram studentam jādod iespēja iepazīties ar to, kur nonāk viņa studiju maksa, cik tiek tērēts augstskolas akadēmiskajam, administratīvajam un vispārējam personālam, cik saimnieciskiem izdevumiem, komandējumiem, reprezentācijas un citiem izdevumiem. Ieviešot detalizētu un sabiedrībai viegli saprotamu budžeta izlietojuma sistēmu, Latvijas iedzīvotājos tiktu vairota uzticību valsts un pašvaldību pārvaldei un augtu motivācija maksāt nodokļus, tādējādi kliedējot priekšstatu, ka nodokļu maksātāju nauda netiek lietderīgi izlietota un nonāk kāda kabatā. Saeimas deputāte (Reformu partija), Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre
