Zemniekiem šogad rapšu un kviešu raža padevusies ievērojama, un eksperti jau to nodēvējuši par rekordu, taču lietainā laika dēļ aizkavējusies labības novākšana. Lai gan līdz ar to kavējas arī sēja, zemniekus priecē būtiskais ražas cenas pieaugums, ar ko varēšot segt iepriekšējā gada zaudējumus. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs savukārt mierina patērētājus – lielais graudu cenu kāpums maizes un citus miltu izstrādājumus īpaši nesadārdzinās, jo miltu maizē maz, taču kopumā lauksaimniecības produkcijai gaidāma cenu palielināšanās.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis stāsta, ka lietainā laika dēļ graudu novākšana aizkavējusies par aptuveni četrām piecām dienām. «Vasarāju novākšanas aizkavēšanās ietekmē arī ziemāju sēju – tā kā graudus novāks vēlāk, arī ziemas rapšus nepagūs iesēt līdz 20. augustam, kas ir optimālais termiņš, bet gan vairāk uz septembra sākumu. Līdz ar to arī novākt varēs vēlāk – tas viss zemnieku darbu ietekmē ilgtermiņā,» skaidro O.Balodis. Viņš gan piebilst, ka lielākā sējas aizkavēšanās būs Kurzemē, bet Zemgalē ziemājus apsēs ar mazu laika nobīdi.Uz pusi lielāka ražaKonsultāciju centra nodaļas vadītājs arī stāsta, ka raža šogad būs par aptuveni piecdesmit procentiem lielāka nekā pērn. «Visi lauki šķiet vienlīdz ražīgi – tas ir liels retums, jo parasti kādā pusē vai laukā labība ir mazāk padevusies,» uzsver O.Balodis.Kooperatīvās sabiedrības «Latraps» izpilddirektors Edgars Ruža atklāj, ka uzņēmums šogad no zemniekiem plāno pieņemt par 30 – 40 procentiem graudu vairāk nekā pērn – ap septiņdesmit tūkstošiem tonnu rapšu un divsimt tūkstošiem tonnu kviešu. «No tā graudu daudzuma, ko šogad pieņemsim, liela daļa aizies eksportā. Primārais, protams, ir vietējais tirgus, bet latvieši pat pusi no visa daudzuma nevarētu apēst. Graudus eksportēsim uz Spāniju, Nīderlandi, Angliju, Īriju, Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku. Pirmos kuģus jau sākts kraut, un plānots, ka tie ražu prom vedīs līdz pat jūnijam,» stāsta izpilddirektors.Tonna pat par 60 latiem dārgāka Graudu cenas patlaban ir krietni augstākas nekā gada sākumā un pērn. E.Ruža skaidro, ka pagājušajā gadā tonna kviešu maksāja 140 – 150 latu, bet šogad tā sasniedz jau 180 latu. Cēlusies arī rapšu cena – pērn tonna maksāja 270 – 280 latu, bet šogad – aptuveni 330 latu. «Latraps» izpilddirektors E.Ruža stāsta, ka sakarā ar augošajām labības cenām un faktu, ka daļa zemnieku cenu fiksējuši biržās jau ziemā, lauksaimnieki, iespējams, negūs maksimālos iespējamos ieņēmumus, taču zaudētājos tik vai tā nepaliks. «Izskatās, ka lauksaimnieki būtu guvuši lielākus ienākumus, ja pārdotu graudus kādā veiksmīgākā brīdī, bet tā ir kā spēle – cenu kāpumus un kritumus nevar paredzēt. Taču jau tad, kad tika fiksētas šajā gadā izaudzēto graudu cenas, salīdzinot ar citiem gadiem, summa bija ļoti liela, tādēļ ienākumi šogad noteikti būs labi arī zemniekiem,» uzsver E.Ruža. Viņš paredz, ka šā gada cenas un raža, visticamāk, segs tos zaudējumus, kuros daļa zemnieku iedzīvojusies pērn. «Šogad raža ir izteikti liela. Graudu kvalitāte, iespējams, nav vislabākā, bet slikta arī ne – tāda kā 2008. gadā,» skaidro izpilddirektors. Kāda raža gaidāma Ziemāju graudaugu kopraža Latvijā šogad tiek plānota 1 147 000 t, kas ir par 60% vairāk nekā 2011. gadā un par 23% vairāk nekā 2010. gadā. Ziemas kviešiem prognozē 4,1 t no hektāra, ziemas rudziem – 3,1 t, tritikālei jeb kviešu un rudzu hibrīdam – 2,7 t, bet ziemas miežiem – 3,5 t. Ziemas rapši Latvijā iesēti apmēram 65 000 ha platībā, un vidējā ražība varētu būt 3,2 t no hektāra. AVOTS: ZM, LETACenas pārtikai var kāpt par pāris santīmiemIngūna Gulbe, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Graudu cenas paaugstināšanās ietekmēs arī pārtikas produktu cenas, bet precīzi to varēsim zināt tikai pēc ražas novākšanas. Miltu cena noteikti mainīsies, jo 80 procentu to satura veido graudi. Maizes cena, visticamāk, paliks nemainīga – graudi veido tikai 10 – 20 procentu tās satura. Arī gaļas un olu cenas var mainīties, jo graudi ir galvenais uztura līdzeklis mājlopiem. Taču skaidrs ir viens – ja kādam pārtikas produktam cena paaugstināsies, tad starpība ar pašreizējo varētu būt pāris santīmu.
