Vitālijs Čakšs bungot sācis armijā, Liepājas festivālā muzicējis ar grupu «Varavīksne», bet rīt sāks mācīt jaunos «sitējus» Jelgavas Mūzikas vidusskolas radošajā nometnē
Festivālā – radošajā nometnē, kurā no rītdienas līdz 21. augustam ap 70 jauno mūziķu pieredzējušu meistaru vadībā papildinās instrumentu spēles prasmi, līdz ar lietuviešu kolēģiem un Raiti Ašmani strādās arī Jelgavas Mūzikas vidusskolas sitamo instrumentu spēles pedagogs Vitālijs Čakšs.– Vasaras pēdējā mēnesī, kad it kā būtu īstais brīdis ievilkt elpu pirms jaunā mācību gada sākuma, piecas spraigas dienas nāksies likt lietā savas pedagoga dotības, apmācot talantīgākos jaunos sitaminstrumentālistus. Vai tik liela mēroga starptautiskā radošā nometne Jelgavā tiek organizēta pirmo reizi?Jā, vismaz «manā laikā» nekas tamlīdzīgs šeit nav pieredzēts. Būs ne tikai «sitēji», bet arī pūtēji – flautisti, trompetisti, klarnetisti. Es pats darbošos ar sitējiem, bet daļa noteikti būs nodarbināta bigbendā, kopā ar pūtējiem. Nometnē sagatavotos skaņdarbus jebkuram interesentam būs iespējams noklausīties pēdējā dienā – 21. augustā, kad notiks koncerts, kurā rādīsim radošajā nometnē apgūto.– Kārlis Venskus, Gundars Lintiņš, Aleksandrs Akimovs, jaunais Harijs Gūtmanis, Ašmanis juniors, šeit nebūt nav pieminēti visi, galu galā arī Tālis Gžibovskis un Ikars Ruņģis dzīvo šajā pilsētā. Kāpēc Jelgavā ir tik daudz labu bundzinieku un sitaminstrumentālistu?Tās ir tradīcijas. Šeit ar to daudz un sistemātiski strādāts, Jelgavas Mūzikas vidusskolā sitaminstrumentu klase darbojas jau no 1975. gada (vēl senākas ir varbūt tikai Ventspilī un Liepājā). Es tajā sāku mācīties 1976. gadā un uzreiz otrajā kursā.– ???Gadu biju mācījies klarneti pie slavenā pedagoga Jūlija Grūtupa. Bet, tā kā man jau bija vidusskolas izglītība, tiešā ceļā no Jelgavas Mūzikas vidusskolas nokļuvu armijā. Dienēju Baltkrievijā, un palaimējās tādā ziņā, ka nonācu sportistu daļā, kur sadraudzējos ar bundzinieku un iemācījos spēlēt bungas.Kad atnācu no armijas, Grūtupa vairs mūzikas skolā nebija, un, tā kā bungas man jau bija iepatikušās, pārgāju uz sitamajiem instrumentiem, kur mans skolotājs bija Kārlis Venskus.– Vai brīžiem nav žēl, ka nepalikāt klarnetistos?Uznāk jau dažreiz ilgas pēc klarnetes, un šad tad to pat uzspēlēju, tā ka gluži aizmirsis neesmu. Esmu spēlējis arī saksofonu diksilendā. Bet nenožēloju arī savu galīgo izvēli – bungas.– Klarnete, saksofons, bungas, bet pūtēju orķestrim «Dobele» esat diriģents?Diriģēšana faktiski sākās nejauši. Pūtēju orķestrī «Dobele» savulaik spēlēju bungas, un, kad aizgāja iepriekšējais diriģents, mani izsauca Dobeles Kultūras nodaļas vadītājs un teica: «Tev jāņem orķestris!» Nevarēju atteikties, jo galu galā orķestra diriģēšana ir viena no kvalifikācijām, kas man bija ierakstīta arī Jelgavas Mūzikas vidusskolas diplomā (līdzās sitamo instrumentu pedagogam un orķestra māksliniekam). Vēlāk neklātienē beidzu arī Mūzikas skolotāju nodaļu Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, kā to tolaik sauca.– Pats, cik saprotu, esat dobelnieks (saruna notiek Dobeles Mūzikas skolas telpās – red.)?Esmu nācis no Līvāniem, bet uz Dobeli pēc Jelgavas Mūzikas vidusskolas beigšanas mani norīkoja kādreiz obligātā sadales komisija. Paliku arī pēc trim obligāti nostrādātajiem gadiem. Piesaistīja arī spēlēšana savulaik populārajā grupā «Varavīksne», kuras oficiālā mājvieta gan bija agrofirma «Nākotne», bet cik tad te tālu līdz Dobelei…– Tā pati «Varavīksne», kuras hits «Kolosāli» un vēl daži ieraksti skanēja pat Latvijas Radio (laikos, kad kuru katru nemaz nelaida ēterā)?Tā pati, vadītājs bija Imants Melnis, muzicēja Modris Šterns, Juris Vītols, solists – Valdis Indrišonoks. Muzicējām «Liepājas dzintarā» un kur tik vēl ne, toreiz bijām ļoti aktīvi un enerģiski. Varbūt tāpēc, ka jauni, lai gan veci nejūtamies arī tagad.– Jums par enerģijas trūkumu nevajadzētu žēloties, jo mācīt trijās mūzikas skolās droši vien nav viegli.Jā, pirms pieciem gadiem mani uzaicināja arī Auces Mūzikas skola. Domāju, kādu laiciņu pastrādāšu, paskatīšos, bet tā lieta aizrāva. Tagad iznāk sešas dienas nedēļā pa mūzikas skolām, bet svētdienās – pūtēju orķestris «Dobele». Tā ka brīvdienu praktiski nav.– Vai ārpus pedagoģiskā darba iznāk piesēst arī pie bungām?Iznāk gan, jo pūtēju orķestrī «Dobele» ir arī otrs diriģents – Ervīns Zandersons. Brīžos, kad viņš diriģē, pats varu uzspēlēt sitamos instrumentus. Savukārt, kad diriģēju es, Ervīns var uzspēlēt savu trombonu.– Spriežot pēc vēstīm no dažādiem konkursiem, orķestra «Dobele» vārds bieži lasāms dalībnieku pulkā.Konkursos cenšamies piedalīties, kur un kad iespējams. Varbūt panākumi nav tie izcilākie, bet gatavošanās vien neapšaubāmi paaugstina meistarību, savukārt dalība konkursos disciplinē orķestrantus. Piektajā Latvijas pūtēju orķestru konkursā pavasarī Valmierā savā trešajā grupā ierindojāmies trešajā vietā.Priecājos, ja konkursos labi panākumi ir maniem audzēkņiem. Šogad Reinis Zariņš no Jelgavas Mūzikas vidusskolas izcīnīja trešo vietu konkursā «Talants Latvijai», bet vēl viens manis gatavotais sitaminstrumentālists – dobelnieks Pauls Zandersons – pat nokļuva uzvarētāja godā.
