Vircavas upes krastos pie Lielvircavas muižas otro reizi notikusi talka, kuras mērķis ir uzlabot upes hidroloģisko režīmu. Idejas «Liec upē akmeni» autors Andris Urtāns priecājas, ka šādi pasākumi vieno novada iedzīvotājus un vadību, bet rezultāts ir neatsverams ieguldījums upes atdzīvināšanā.
«Likumdošana Latvijā nav labvēlīga upju talciniekiem, jo upju kopšana un ostu pārtīrīšana ir zem viena likuma panta. Sērkociņa izņemšanai no upes vajag tehniskos noteikumus. Lielākās upēs nepieciešams arī zivsaimniecības eksperta atzinums, kas apliecina, ka sērkociņš neduras zivīm žaunās,» dramatiski jokojot, stāsta talkas entuziasts Andris Urtāns, prezentējot Mangaļu Dabas fonda mērķus un stāstot par faktoriem, kas paātrina upes aizaugšanu.Neaizaugtu, ja zemnieki negausīgi neapgūtu krastusAndris stāsta, ka pagājušogad sakopts aptuveni 70 metru garš Vircavas upes posms, bet šoreiz ieplānots izdarīt ne mazāk. Lai izveidotu straujteci, nepieciešams attīrīt gultni no apauguma un gultnē izvietot akmeņus tā, lai palielinātu upes straumi, tādējādi bagātinot ūdeni ar skābekli.Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas projektu speciāliste Tabita Šķerberga atklāj, ka talkojuši arī citu pagastu iedzīvotāji, kas labprāt palīdzējuši un krājuši pieredzi, lai līdzīgi varētu attīrīt upes savos pagastos. «Pagājušajā gadā mēs aicinājām Andri palīgā, šogad viņš uzrunāja mūs un piedāvāja turpināt veiksmīgo sadarbību. Priecē, ka mūsu ir tik daudz – gan vietējie, gan citu pagastu aktīvisti un brīvprātīgie jaunieši. Ceru, ka citi ņems to par pozitīvu piemēru un līdzīgas talkas rīkos arī pie sevis. Piemēram, Svētes pagasta Jēkabniekos talku plāno jau augusta beigās,» stāsta T.Šķerberga.Arī talkas iniciators A.Urtāns neslēpj sajūsmu par veiksmīgu sadarbību jau divu gadu garumā un ieguldījumu Vircavas upes attīrīšanā. «Zemgales līdzenuma upes galvenokārt aizaug aktīvas lauksaimnieciskās darbības dēļ. Būtu svarīgi, lai lauksaimnieki ievēro buferzonas, jo labi apsaimniekota upe ir tāda, kurā bioloģiski aktīvās vielas no laukiem neiekļūst. Ar šo kampaņu gribas parādīt, ka Zemgalē ir dzīvas upes. Konkrētais Vircavas upes posms pie Lielvircavas būs kā demonstrācijas vieta, kur varēs aplūkot, kā izskatās dzīva upe, un arī kā labs piemērs un mācību poligons, kurā uzskatāmi parādīts, kā veidot straujteces. Jo upei lielāka straume, jo dzīvīgāka tā ir, kā arī tajā nokļūst vairāk skābekļa,» saka dabas draugs A.Urtāns.Katrs sakoptais kvadrātmetrs ir svarīgsAndra dzīvesbiedre hidroloģe Loreta Urtāne piebilst: «Šī ir lieliska vieta upes attīrīšanai ne vien tāpēc, ka Platones pagasta pārvalde mūs mīļi uzņem, bet arī tādēļ, ka ir ērti piebraukt un nokļūt pie upes, turklāt tepat atrodas Lielvircavas muiža. Jau viens cilvēks var izdarīt daudz, taču mēs šeit esam vairāki desmiti, līdz ar to darbs ies raiti.»«Pats dzīvoju pie upes, esmu dabas draugs, tāpēc labprāt iesaistos upes sakopšanā. Patīk makšķerēt, tāpēc esmu par tīriem ūdeņiem, kuros mīt zivis. Ar Andri Urtānu secinājām, ka agrāk daudzi jaunieši brida pa upi un ķēra zivis, bet tagad to laiku pavada pie datoru ekrāniem. Vismaz skābekļa upē bija vairāk, nekas, ka izķēra pēdējās zivis. Katrs sakoptais kvadrātmetrs ir svarīgs,» stāsta Platones pārvaldnieks Vladislavs Pogožeļskis.Interesanta nodarbe vietējiem un kaimiņu jauniešiemPasākumā iesaistījās daudz jauniešu, ko kopā sasaukusi Platones pagasta jauniešu un mūžizglītības lietu koordinatore Dita Eliņa. Viņa saka – kaut arī talka notiek darba dienā, kuplā skaitā ieradušies biedrības «IdeA» jaunieši. Viņasprāt, tā ir laba iespēja sanākt kopā un dot mazu artavu lielajos darbos.Pavisam nejauši uzzinot informāciju par upes sakopšanas talku, uz Lielvircavu no Rīgas atbrauca Ģirts Spura. «Esmu nodibinājis biedrību, kas nodarbojas ar atkritumu vākšanu, tāpēc meklēju cilvēkus, kas gatavi iesaistīties talkās. Domāju, ir vērtīgi atbraukt un apskatīties, kā tas notiek šeit, kā arī iesaistīties un noskaidrot, kā notiek upes gultnes tīrīšana. Mīlu dabu un uzskatu, ka talkas ir veids dabas saglabāšanai,» stāsta Ģirts, kuram ideja par biedrības dibināšanu radās pirms gada, sakārtojot Babītes ezera krastu.
