Iepriekšējā rakstā par bērnu audzināšanu (3. jūnija «Ziņās») iepazīstinājām ar bērnu temperamentiem.
Iepriekšējā rakstā par bērnu audzināšanu (3. jūnija «Ziņās») iepazīstinājām ar bērnu temperamentiem. Tagad par to, kā palīdzēt mazajam veidot attiecības ar apkārtējiem.
Bērna uzvedība un spēja adaptēties sabiedrībā
Labas attiecības veidosies tad, ja bērna iespējas un raksturs dabiski saskaņosies ar sabiedrības prasībām. Šinī gadījumā bērns labi adaptējas sabiedrībā.
Sliktāk, ja bērna dabiskā uzvedība nesakrīt ar to, kādu gaida sabiedrība. Šinī gadījumā viņš izjūt stresu, un iespējamās uzvedības novirzes var pastiprināties.
Piemēram, ja mazu bērnu vecāki novērtē kā «grūtu», skolā viņam bieži ir uzvedības problēmas. Iespējams, ka tieši vecāku attieksme to ir pastiprinājusi. Ja vecāki saprot, ka bērna uzvedības īpatnības ir saistītas ar viņa temperamentu, un attiecīgi piemēro audzināšanas prasības – mierīgas un draudzīgas – , notiek pakāpeniska pielāgošanās svešiem apstākļiem.
Ja bērns nekliedz un neprotestē, ir dzīvespriecīgs, emociju intensitāte var kļūt par viņa priekšrocību. Ja vecāki bērnam atrod pareizu pieeju, «brāzmainā» mazuļa uzvedība, iespējams, ar laiku pārvērtīsies par pozitīvām rakstura īpašībām – entuziasmu un dzīvesprieku.
Svarīgi saprast, ka «grūta» bērna uzvedība nav kaitinošas kaprīzes vai vecāku audzināšanas kļūda. Iespējams, neesam atraduši vispiemērotāko audzināšanas metodi. Pilnīgi bezcerīgi bērnam teikt:
– Paskaties uz Anniņu, kārtīga, klusa meitiņa, sēž smilšu kastē un mierīgi spēlējas, bet tu!
Esiet priecīgi par sava mazuļa ziņkārību un sabiedriskumu, bet punu pierē un nosmērētās bikšeles pieņemiet kā neizbēgamu parādību.
Nav izslēgts, ka vecāki Anniņai stāsta līdzīgi par jūsu Jānīti:
– Paskaties, viņš visu laiku kaut ko izdomā, skraida. Viņam ir tik daudz draugu, bet tu te sēdi viena pati smilšu kastē!
Pieņemiet savu bērnu tādu, kāds viņš ir, ar visām viņa labajām īpašībām un trūkumiem, centieties samērot savas prasības ar bērna iespējām. Tas atvieglos bērna audzināšanu un palīdzēs viņam sevi augstāk novērtēt.
Temperaments un
bērna garīgā attīstība
Temperaments ietekmē ne tikai bērna uzvedību, bet arī viņa garīgo attīstību. Piemēram, aktivitāte to var paātrināt, jo bērns vairāk interesējas par apkārtējo pasauli, ir patstāvīgāks, uzdod vairāk jautājumu. Taču, ja mazais ir pārāk aktīvs un nav spējīgs ilgstoši koncentrēt uzmanību uz vienu nodarbību, tas var aizkavēt viņa izaugsmi.
Vecākiem vēl pirms skolas laika jāpievērš tam uzmanība, lai kavētu problēmu rašanos. Ar aktīvu bērnu vajag vairāk rotaļāties, lasīt viņam grāmatas pat tad, ja viņš no sākuma spēs mierīgi nosēdēt tikai piecas minūtes. Vēlams ar atvasīti nodarboties vienā un tajā pašā laikā, tad būs vieglāk pierast un nosēdēt uz vietas šodien par brītiņu ilgāk nekā vakar («grūtajiem» bērniem dienas režīma ievērošana ir īpaši svarīga). Vēlams kārtot pamīšus nodarbības, tādas, kas prasa koncentrēšanos, ar tām, kad var aktīvi kustēties un izlādēt savu enerģiju. Jo nemierīgāks ir bērns, jo biežāk nepieciešamas pārmaiņas.
Bērna attīstību ietekmē arī spēja adaptēties. Ja mazulis viegli pielāgojas pārmaiņām, viņam ir lielākas iespējas iejusties jaunā vidē, piemēram, skolā.
Tas nenozīmē, ka bērni, kuri piesardzīgāk pieņem jauno, atpaliks no aktīvākajiem vienaudžiem. Bērnam pieaugot, šie temperamenti pamazām zaudē savu nozīmi. Kautrīgākie, bailīgākie zināšanas apgūs lēnāk. Viņiem būs vieglāk, ja pierastā (mājas) atmosfērā skolā vai bērnudārzā iemācīto atkārtos vēlreiz.
«Grūtajiem» bērniem jāpievērš lielāka uzmanība, rūpīgāk jāorganizē viņu dienas režīms un ar viņiem vairāk jānodarbojas. Tad audzināšanas problēmu būs mazāk.
Materiāls sagatavots,
izmantojot psiholoģijas zinātņu doktores G. Vilenskas publikācijas žurnālā «Materinstvo».
