Pateicoties aktīvu jelgavnieku uzņēmībai, pilsētā sāk atdzimt ūdens ceļš, kas nepamatoti ticis aizmirsts.
«Kopš 2011. gada vasaras jelgavniekiem un pilsētas viesiem Lielupes labajā krastā ir pieejama kilometru gara gājēju promenāde un labiekārtota pludmale. Labos laikapstākļos šī ir viena no iecienītākajām vietām Jelgavā, kur baudīt nesteidzīgu atpūtu pie ūdens. Līdz ar peldsezonas atklāšanu šeit strādā arī glābēji, kuru uzdevums ir rūpēties par atpūtnieku un peldētāju drošību,» teikts oficiālajā pilsētas tūrisma portālā. Līdz ar peldētavu daudzi jelgavnieki jau ilgus gadus izmanto arī Jelgavas Jahtkluba pakalpojumus – gan pietauvojot piestātnēs savus ūdens transportlīdzekļus, gan nomājot katamarānus un mazākas vai lielākas laiviņas. Taču vairāki aktīvi uzņēmēji Jelgavā attīsta arī citas ieceres, kas saistītas ar ūdens izmantošanu un ūdens tūrismu.«Frīda» aizvedīs pie zirgiem un uz piliOtro sezonu Lielupes, Iecavas, Vircavas un Driksas viļņos var redzēt deviņdesmitgadīgo kuģīti «Frīda», ko restaurējis Artis Jansons, kurš ieguvis arī gida apliecību un vada ekskursijas interesentiem. Ceļojums parasti sākas pie «Frīdas» mājvietas – kafejnīcas «Zemnieka cienasts» Jaunsvirlaukas pagastā. «Pārsvarā tie ir kafejnīcas apmeklētāji, gadās arī pa kādam ārzemniekam,» atklāj ūdens transportlīdzekļa kapteinis, kurš ar «Frīdu» vizina līdz oktobra vidum.Viņš smej, ka šādas ekskursijas ir ļoti labs veids, kā atsaukt atmiņā visas Jelgavā esošās upes, arī Vircavu, kuras krastā «dzīvo» «Frīda»: «Pirmais jautājums, ko vienmēr uzdodu, ir par upi, kur sākam savu ceļu. Tikai kādi pieci procenti var atbildēt, lai arī liela daļa ikdienā dodas uz Rīgu pa apvedceļu un redz nosaukumu.» Katrs brauciens izvēršas citāds – bērniem tiek stāstīts par ūdens iemītniekiem, savukārt pieaugušie atsvaidzina zināšanas par pilsētas vēsturi, trakāki braucieni ir ar vecmeitu ballīšu dalībniecēm, kuras ir gatavas uz dažādām izdarībām.«Ziņas» pārliecinājās, ka brauciens ar kuģīti pa Lielupi var būt pārsteigumiem pilns, jo upe ar tās pietekām ir apdzīvota teju visā garumā – aizaugušajos krastos labprāt slēpjas makšķernieki un vientuļie peldētāji, atpūtas vietas sev ierīkojuši depo mikrorajona iedzīvotāji, arī promenādi, pili un jahtklubu var apskatīt pavisam no cita skatpunkta. «Garākos braucienos tiekam līdz zirgiem Pils salā, bet ne visiem tos izdodas redzēt,» atklāj kapteinis.Būs peldoša banketu zāleSlavējot ūdens tūrisma attīstībā jau padarīto, savu artavu gatavi dot arī ēdināšanas uzņēmuma «Silva» īpašnieki Rihards un Kaspars Blūmaņi, kuri nākamās vasaras sākumā Driksā netālu no tilta gatavojas pietauvot veselu kuģi – banketu zāli, kas top uz veca Rīgas pontontilta pontona.«Cilvēkiem vasarā gribas būt pie dabas, tāpēc mums kā uzņēmējiem bija jāatrod risinājums. Domāju, drīz Jelgava izskatīsies tāda pati kā uz vecām atklātnēm – upes būs kuģu pilnas, bet uz katra, pat mazākā kuģīša, būs nojumes, kas izskatīsies gandrīz kā mājas,» spriež K.Blūmanis, «Ziņām» izrādot būvi, kas no ziņkārīgo acīm pašlaik paslēpta Jelgavas nomalē. Uzņēmēji priecīgi, ka ideju atbalstījusi pašvaldība un tūrisma centrs. «Rīgā ir milzīga krastmala, kur šādām kafejnīcām būtu vieta, bet uzņēmējus dzen prom no Daugavas,» R.Blūmanis domā, ka attīstīt biznesu uz ūdens rīdziniekiem traucē birokrātija, lai arī pasaules pieredze liecina, ka tādas izklaides vietas ir ļoti populāras – tā ir gan Anglijā uz Temzas, gan Francijā uz Sēnas, gan uz mazākām upēm citur.Saule spīd divreiz«Tā arī būs, ka staigās augšā lejā,» atsmej Kaspars uz jautājumu par neparedzamajiem palu ūdeņiem Driksā un Lielupē. Pontons uz upes atradīsies visu gadu, tāpēc uzņēmējiem jāparedz visas situācijas, arī tādas, kad peldošo zāli ieskauj ledus. Ir piedzīvoti arī «ledus svētki» – ziemā pontons iesalis, bet pavasarī, kad sāka kust, krasta pusē ledus bija tik ļoti piesalis pie krasta, ka pontons sasvēries, jo ledus krastā to nav laidis, bet ūdens otrā pusē – cēlis uz augšu. Šajā reizē Kasparam labi palīdzējis motorzāģis, ar ko pontons atbrīvots no ledus skavām.Lai peldlīdzeklis būtu drošs, tā būvniecību un arī turpmāko ekspluatāciju uzraudzīs Jūras administrācija. «Būvēt uz zemes ir daudz vienkāršāk, bet te ir savas formalitātes un savas konstrukcijas,» atzīst R.Blūmanis, kuram kopā ar dēlu Kasparu būvniecības procesā jāņem vērā gan migla un mitrums pie ūdens, gan saule, kas spīd no augšas un arī atspīd no ūdens. Pēc pārbaudēm secināts, ka banketu zālē, kas sver ap 90 tonnu, vienlaikus varēs atrasties līdz 30 cilvēkiem.Uzņēmējiem ieceres īstenot palīdz arhitekts Modris Liepa, kurš arī iesaka labākos risinājumus gan ārpusei, gan iekštelpām. «Mēs ar viņu sadarbojāmies jau tad, kad «Silvu» taisījām. Pašlaik viss vēl negatavs, zaļš, bet būs gan skaista grīda, gan gaismas ķermeņi. Būvējam no pašu līdzekļiem, liekot kapeiku pie kapeikas,» saka R.Blūmanis, par kopējām izmaksām nedomājot un smejot, ka pie dabas klientiem viss labāk garšo, par ko uzņēmēji ir ļoti priecīgi. Ēdienus gan paredzēts gatavot kafejnīcas kompleksā Driksas ielā, uz banketu zāli tos piegādājot ar sauszemes transportu, jo kuģī nav vietas virtuves izbūvei.«Ar savvaļas zirgiem pa krastu»Pašlaik peldlīdzeklis reģistrēts kā «Pontons «Silva»», bet, kāds būs tā jaunais nosaukums, vēl nav zināms. «Šis pontons kādreiz bija saķēdēts ar citiem, veidojot pontontiltu Rīgā. Tad tas nonāca līdz Svētes upei, bet vēlāk – kāda uzņēmēja rokās. Bija paredzēts uz tā būvēt pirts kompleksu, darbi arī sākās, bet tad aptrūkās nauda, un vairākus gadus pontons vienkārši stāvēja un puva. Mums, to nopērkot, ļoti daudz ko nācās būvēt no jauna, jo bija sapuvis,» stāsta Kaspars.Būvējot banketa zāli un izvēloties tās nosaukumu, paredzēts saglabāt pontona kā tilta ideju. Varbūt Driksas krastā būs kafejnīca «Vecais pontons», bet varbūt tās nosaukums būs saistīts ar «Silvu». Kaspars atzīst, ka ideju ir daudz, arī par jauniem viesmīļu tērpiem jau tiek domāts. «Visa tā ūdeņu padarīšana sākās ar zemes pleķīti, ko nopirkām Kalnciemā. Piebraucamā zemes ceļa nebija, tāpēc nolēmām izmantot ūdens ceļu,» stāsta uzņēmējs.Abi Blūmaņu ģimenes pārstāvji «Ziņām» izrāda gan skatuves vietu, gan sēdekļus gar malām. Tie viegli transformējami par galdiem, jo, kā atzīst Kaspars, katra ballīte ir citāda un klientu vēlmes arī. «Mēs te nevaram izbūvēt vēl noliktavu, kur glabāt krēslus, tāpēc jāpielāgojas,» viņš piebilst, priecājoties par Driksas krastmalu un Pasta salu, kas tiks sakārtotas un piesaistīs pilsētai vairāk tūristu. Zāles iekšpuse būs apšūta ar ādu – kā īstā kuģī, taču ir arī tīri praktisks skaidrojums – tā ir viegli kopjama. Būs ierīkota arī apkures sistēma, tāpēc ēdinātāji cer, ka klientu netrūks pat rudens un ziemas mēnešos.«Vienas detaļas nāk divus mēnešus, citas gaidām trīs mēnešus. Rīgā jau ir tikai paraugi, viss tiek pasūtīts no ārzemēm,» uzņēmēji stāsta par darba procesu. Kad nākamgad jaunā pilsētas kafejnīca būs gatava, to, kā Kaspars smej, «ar savvaļas zirgiem pa krastu» paredzēts nogādāt pie Pasta salas. «Problēmu ar nogādāšanu īstajā vietā nebūs. Dekoratīvās margas augšā uzliksim tikai tad, kad būsim centrā, jo citādi zem tilta netiksim, pārāk zems,» stāsta R.Blūmanis.Abiem jelgavniekiem ir vēl dažas idejas, kas saistītas ar pilsētvides attīstību, taču pašlaik viņi tās neatklāj, jo sākumā jāpabeidz pontona izbūves darbi. Vai viņiem nav bail, ka pēc upju krastu sakārtošanas parādīsies konkurenti, kas piedāvās citas izklaides uz ūdens? Nē, nav gan – lai tik darbojas un padara pilsētu vēl aktīvāku un pievilcīgāku, nosaka uzņēmēji.
