Jaunais mācību gads ar apņemšanos strādāt radošāk šogad sāksies 17 pilsētas vispārizglītojošo skolu pedagogiem, kuri pavasarī iesnieguši rīcības plānu konkursā «Jelgavas pilsētas izglītības kvalitātes balva skolotājiem». Līdz decembrim viņu darbu vērtēs Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra (ZRKAC) speciālisti, lai noteiktu, kuriem pienāksies vienreizēja 200 – 500 latu balva. Centra vadība dalībnieku skaitu vērtē kā optimālu. Savukārt skolu direktori norāda, ka pedagogiem pietrūka laika un arī intereses izpildīt visus konkursa priekšnosacījumus.«Lai arī biju ļoti aizņemta, vienu dienu metu visu pie malas un četrās piecās stundās pieteikumu konkursam, kurā mani pamudināja piedalīties skolas vadība, uzrakstīju. Izrādījās, ka tas nebija nemaz tik vienkārši. Neizskanēja jautājums, ko es daru un darīšu vēl labāk, bet drīzāk – ko es nedaru un kā es to labošu,» stāsta pieredzes bagātā skolotāja un klases audzinātāja Iveta Krūmiņa no Jelgavas 4. pamatskolas. Viņa ir viena no nelielās 17 pilsētas pedagogu grupas, kas nākamos četrus mēnešus mēģinās īstenot pašu izvirzītos uzdevumus astoņās jomās. Piemēram, darbā ar talantīgiem skolēniem un audzēkņiem, kuriem neveicas mācībās. Konkursa komisija arī raudzīsies, kā skolotāji veicina lokālpatriotismu, veido skolēniem labvēlīgu un radošu vidi, spēj parādīt mācību satura praktisko izmantošanu, kā arī gādā par profesionālo orientāciju. Liela nozīme punktu vākšanā būs paša pedagoga personībai un pozitīvajām īpašībām. Paveiktais atklāsies ne tikai darbību apliecinošos «taustāmos» materiālos, bet arī intervijās ar pedagogu un skolas vadību un vecāku, skolēnu anonīmās aptaujās. Atkarībā no iegūto punktu skaita klašu audzinātāji uz Ziemassvētkiem no pašvaldības varēs saņemt 200, 300, 400 vai 500 latu naudas balvu.Cer, ka būs sekotāji«Pirmajai reizei dalībnieku skaits ir optimāls. Sākumā gribējām saprast, kāda būs pedagogu vēlme un aktivitāte. Taču paredzam, ka konkursam būs ļoti labs efekts. Skolotāji paskatīsies, kā viņu kolēģiem būs gājis, un turpmāk pieteiksies paši,» min ZRKAC vadītāja Sarmīte Vīksna, pauzdama gandarījumu, ka izdevies izstrādāt jaunu netradicionālu vērtēšanas metodi. Tā neesot vērsta uz dokumentiem un aprakstiem, bet ideju, ka skolotājs pats definē problēmas un veicamos uzdevumus. Vērtējot pedagogu tomēr nelielo interesi piedalīties konkursā (saskaņā ar pilsētas Izglītības pārvaldes datiem pagājušajā mācību gadā vispārizglītojošās skolās strādāja 545 skolotāji), S.Vīksna noraida, ka par iespēju būtu pietrūcis informācijas. «Pabijām gandrīz visās skolās. Tikai dažās mums atteica, jo pašas visu esot sapratušas tāpat. Pārējās klātienē tikāmies ar skolotājiem. Skaidrojām, lai visi saprastu vienādi. Mācību gada noslēgumā kādam vienkārši nepietika spēka,» domā konkursu organizējošās iestādes vadītāja.Laba ideja, bet neīstais laiksŠāda tikšanās pavasarī risinājās arī Jelgavas 4. pamatskolā. Direktore Agita Lundberga stāsta, ka zāle bijusi pilna, taču dokumentus iesnieguši tikai trīs klašu audzinātāji. «Grūti pateikt, kāpēc tā. Iespējams, skolotāji ir noguruši, ka viņiem nemitīgi katrs savs solis jādokumentē, jāveido portfolio. Tas ir liels papīru darbs, bet toreiz priekšā bija vasara, ģimenes un dārzi,» iemeslus meklē direktore.Tam, ka konkurss izsludināts «neīstā laikā», piekrīt arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas vadītāja Ināra Daščinska. «Ideja ir ļoti laba, bet tā nāca mācību gada noslēgumā, eksāmenu laikā, kad viena daļa ar pilnu jaudu strādāja, bet citi jau bija atvaļinājuma gaidās. Nākamo reizi centīsimies būs uzmanīgāki un ieceri atbalstošāki,» viņa sola.Informācija palika zem dokumentu kaudzesSavukārt Jelgavas 1. ģimnāzijā aicinājums piedalīties konkursā pārpratuma pēc līdz skolotājiem vispār nav aizgājis. «Godīgi sakot, tas palika aprakts zem centralizēto eksāmenu, liecību, citu dokumentu un steidzami paveicamo darbu kaudzes. Kad attapāmies, ka kolēģe, kam bija uzticēts nodot šo informāciju, to nav izdarījusi, termiņš jau bija nokavēts,» uz notikušo atskatās direktora vietniece Guna Stepiņa. Ideju pašvaldībai pasniegt šādas naudas balvas skolotājiem viņa vērtē atzinīgi. Tomēr konkursus vajadzētu organizēt laikus, lai pedagogi varētu pienācīgi sagatavot nepieciešamos dokumentus un «sevi skaisti prezentēt». Tāpat būtu jauki, ja turpmāk tiktu paplašināts pretendentu loks, atzīst G.Stepiņa. Jāpiebilst, ka šogad konkursā varēja piedalīties vispārizglītojošo skolu 1. – 9. klašu audzinātāji, kuri pasniedz ne vairāk kā 30 kontaktstundu nedēļā. «Ziņas» jau rakstīja, ka, pieņemot šā gada budžetu, Jelgavas Dome atvēlēja 30 tūkstošus latu stipendijām pilsētas labākajiem skolotājiem. Bija paredzēts, ka 100 latu apmērā tās maksās katru mēnesi. Tomēr šīs kārtības vietā nodibināta «Jelgavas pilsētas izglītības kvalitātes balva skolotājiem».
