Patlaban spēkā esošie normatīvie akti par pasažieru pārvadājumiem būtu jāgroza, mainot dotēšanas kārtību un principus, bet pārvadājumu maršrutu organizēšana jāatstāj reģioniem, kuri labāk pārzina iedzīvotāju vajadzības.
Tā aģentūrai LETA skaidroja Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) izpilddirektors Staņislavs Šķesters, komentējot valdības centienus grozīt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, pārceļot sabiedriskā transporta plānošanu no reģioniem uz Rīgu.Viņš skaidroja, ka ZPR un pašvaldības ir arī neizpratnē par grozījumu bezjēdzību attiecībā uz valsts budžeta naudas izlietošanu, jo neatkarīgi no tā, vai pārvadātāju maršrutus organizē reģions, vai direkcija Rīgā, nemainās pati kārtība – pārvadātāji lūgs kompensēt zaudējumus, kuri patlaban spēkā esošajos normatīvos nav limitēti, un Autotransporta direkcija būs spiesta likvidēt maršrutus, nomaļākas vietas atgriežot no ārpasaules, bet apmierinot pārvadātāju prasītās kompensācijas, jo likums tā nosaka.Neskatoties uz dotācijām, būs jākompensē pārvadātāju zaudējumi, jo tā paredz normatīvi. “Lai labāk saprastu, ilustrēšu ar izdomātu piemēru. Autobusam sabojājusies kāda ierīce, bet pārvadātājs var nomainīt šīs ierīces komponenti, kas izmaksā lētāk, vai arī visu ierīci, kas izmaksā dārgāk. Patlaban normatīvi ļauj pārvadātājam nomainīt visu ierīci un to iekļaut zaudējumos, kurus piestāda valstij,” skaidroja ZPR administrācijas vadītājs.Šķesters pauda bažas, ka šie normatīvi attieksies arī uz centralizētu pārvadājumu plānotāju Rīgā, tikai Rīgā esošs plānotājs uz tā rēķina, nepārzinot vietējo infrastruktūru un sabiedrības uzvedību, likvidēs vitāli nepieciešamus maršrutus, vienkārši apgriežot izdevumus.Tā vietā lietderīgāk valstij būtu mainīt norēķinu kārtību, īstenojot valsts pasūtījuma principu. “Mums reģionā jau tagad ir aprēķināti minimāli nepieciešamie maršruti, lai tie nodrošinātu iedzīvotājiem minimālos pakalpojumus, kurus valsts tiem garantē. Normatīvi būtu jāmaina tā, ka paredz tādu dotāciju pārvadātājam, kas nosedz šo valsts garantēto minimumu pārvadājumos, un citus pakalpojumus atstāt pārvadātāja biznesa pārziņā,” skaidroja Šķesters.Viņš informēja, ka līdzīgs princips darbojoties Čehijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs. Piemēram, Vācijā šāds normatīvs nosakot, ka apdzīvotā vietā virs 200 iedzīvotājiem autobuss pieejams vismaz trīsreiz dienā, vietā virs 1000 iedzīvotāju – piecreiz dienā, bet vietā virs 8000 iedzīvotāju – astoņas reizes dienā. Atbilstoši plānotai pārvadājumu intensitātei piešķir finansējumu, atsakoties no mistiskas zaudējumu kompensēšanas.Šādi grozījumi būtu lietderīgāki, savukārt pārvadājumu plānošana būtu jāatstāj reģionu pārziņā, jo neviens cits labāk nepārzina iedzīvotāju vajadzības kā tas, kurš atrodas tuvāk iedzīvotājam, pauda ZPR izpilddirektors.Jau ziņots, ka 22.augustā Saeima nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz izveidot vienotu sabiedriskā transporta plānošanas institūciju uz Autotransporta direkcijas bāzes, pastiprinot tās struktūrā jau patlaban ietilpstošās reģionālās nodaļas, kas vienota maršrutu tīkla pārzināšanu un organizēšanu realizētu, tieši sadarbojoties ar vietējām pašvaldībām.Savukārt Zemgales pašvaldības neatbalsta pasažieru pārvadājumu centralizēšanu un īpašā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām aicina izvērtēt šo valdības ieceri, atgādinot, ka Satiksmes ministrijas ziņojums bijis sasteigts, nepamatots un ar nepatiesu informāciju.
