Jelgavas pilsētas bāriņtiesa atzinīgi vērtē Labklājības ministrijas (LM) ieceri ierobežot uzturēšanās laiku bērnunamos, ja valstī tiks izstrādātas alternatīvas aprūpes formas un tiks sekmēta šādu pakalpojumu pieejamība.
Tā aģentūrai LETA skaidroja Jelgavas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Anta Riekstiņa, komentējot LM izstrādātos priekšlikumus likuma grozījumiem par bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu, kuri ir jaunāki par diviem gadiem, uzturēšanos aprūpes iestādē uz laiku līdz sešiem mēnešiem un aprūpes nodrošināšanu ģimeniskā vidē.Jelgavas pilsētas bāriņtiesa atzinīgi vērtē šo LM ieceri, taču ar nosacījumu, ja valstī tiks izstrādātas alternatīvas aprūpes formas, ja tiks sekmētas alternatīvu aprūpes pakalpojumu pieejamība arī bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, jo šos bērnu viņu veselības stāvokļa dēļ nelabprāt ņem aizbildnībā vai audžuģimenēs, skaidroja Riekstiņa.Lai motivētu cilvēkus kļūt par pakalpojumu sniedzējiem, būtu nepieciešams noteikt diferencētu atlīdzības apmēru par audžuģimenes un aizbildņa pienākumu pildīšanu, atkarībā no bērnu vecuma un veselības stāvokļa, paredzot tam pietiekamu finansējumu un sociālās garantijas cilvēkiem, kuri vēlas ņemt aprūpē bērnus, uzskata Jelgavas pilsētas bāriņtiesa.Kā ziņots, LM izstrādātie priekšlikumi likuma grozījumiem paredz, ka pašvaldībām būs aktīvāk jāmeklē aizbildņi un audžuģimenes bāreņiem un citiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri jaunāki par diviem gadiem, un vairs nevarēs bērnunamu uzskatīt par ilglaicīgu vietu mazuļa augšanai un mazuļiem bērnunams varēs būt tikai pagaidu risinājums uz laiku līdz sešiem mēnešiem.LM plāno drīzumā izskatīšanai Saeimā virzīt grozījumus Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā. Tie paredz, ka valsts finansēta sociālā aprūpe institūcijās bērniem bāreņiem un bērniem, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, vecumā līdz diviem gadiem tiks nodrošināta kā pagaidu risinājums – ne ilgāk kā sešus mēnešus – līdz cita ārpusģimenes pakalpojuma, proti, audžuģimenes vai aizbildņa, nodrošināšanai. LM Sociālo pakalpojumu organizācijas nodaļas speciāliste Elvīra Grabovska atgādinājusi, ka tā tiktu pastiprināti pašvaldības pienākumi – «pēc tam, kad pagājis pusgads, iepriekšējais lēmums vairs nebūs spēkā, un pašvaldība būs spiesta domāt, kā rīkoties tālāk, nevis tikai atrakstīties».Jelgavas novada bāriņtiesa savā darbā jau zināmā mērā vadās saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) ieceri, taču grozījumi Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā vien nerisinās pamatproblēmu, aģentūrai LETA skaidroja Jelgavas novada pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Solveiga Alksne.Viens no veicinošiem faktoriem, lai rastos audžuģimenes, protams, ir finansiālais atbalsts no valsts, bet tikpat lielā mērā – atbalsta sistēma likumdošanā. Ja uzstādījums ir veicināt tieši zīdainīšu, mazuļu nonākšanu ģimeniskā vidē, būtisks ir ne tikai ģimenei pienākošais atalgojums, bet arī tas, lai valsts nodrošinātu sociālās garantijas, skaidroja Alksne.Ozolnieku novada pašvaldības pieredzē nav nācies sastapties ar praksi, ka bērnus mērķtiecīgi ievietotu valsts finansētos bērnunamos, lai taupītu līdzekļus, taču ne vienmēr iespējams atrast piemērotu audžuģimeni.
